VVD: Rīgas pašvaldībai jāplāno nopietnas investīcijas notekūdeņu problēmu risināšanā

Vien 31% upju un ezeru ūdens kvalitāte ir atzīstama par labu

VVD ģenerāldirektore teica, ka kopumā Latvijā ūdens objektu ekoloģiskais stāvoklis ir vidēji labs vai labs, bet tikai 31% upju un ezeru ūdens kvalitāte ir atzīstama par labu. Pēdējos 25 gados būtiski samazinājusies notekūdeņu negatīvā ietekme. Pateicoties Eiropas Savienības (ES) investīcijām, būtiski uzlabojusies notekūdeņu apsaimniekošana Latvijā. Tomēr patlaban notekūdeņi negatīvi ietekmē 7% upju un ezeru.

Latvijā ir nepilni 200 miljoni kubikmetru notekūdeņu, ko ik gadu novada vidē. Katru gadu vidē novadīto notekūdeņu apmērs nedaudz pieaug, vienlaikus kāpj notekūdeņu koncentrācija, tāpēc Latvijā jāpievēršas notekūdeņu attīrīšanas efektivitātei.

Kādas ir raksturīgākās problēmas?

Raksturīgākās problēmas – nepietiekami attīrīti notekūdeņi, kas novadīti vidē, neveikta ražošanas notekūdeņu priekšattīrīšana, destabilizējot notekūdeņu attīrīšanas iekārtu darbu. Tāpat problēmas ir arī notekūdeņu dūņu apsaimniekošanā. Pēdējos gados konstatētas arī notekūdeņu pārplūdes lietus laikā, kad vidē novada pilnībā neattīrītus notekūdeņus kā tas bija Rīgā.

Neattīrītu notekūdeņu pārplūdes un noplūdes lietus laikā

Kopējais notekūdeņu attīrīšanas iekārtu skaits, kurās konstatētas notekūdeņu pārplūdes un noplūdes lietus laikā – 17 (no 25 iekārtām), pārplūžu vietas – 49. Pārplūžu cēloni ir vēsturiski ierīkotas kombinētās kanalizācijas sistēmas, pārsniegtas notekūdeņu attīrīšanas iekārtu un kanalizācijas sūkņu staciju jaudas un kanalizācijas sūkņu staciju bojājumi.

Prognozēts, ka klimata pārmaiņu rezultātā Latvijā nākotnē palielināsies kopējais nokrišņu daudzums gadā, tāpēc jāstrādā pie notekūdeņu sistēmu pielāgošanas klimata pārmaiņām. 2021.gadā no notekūdeņu sistēmām vidē novadīti neattīrīti 25,7 miljoni kubikmetru neattīrītu vai nepietiekoši attīrītu ūdeņu. Caur lietus kanalizācijas sistēmām ūdensobjektos nereti nonāk neattīrīti komunālie un ražošanas notekūdeņi. Ne vienmēr izdodas atklāt, kas vainīgs.

Problēmas šajā ziņā konstatētas arī Rīgā. Rīgas pašvaldībai jāplāno nopietnas investīcijas, lai risinātu problēmu ar "Rīgas ūdens" neattīrītiem notekūdeņiem. Pēc Baklānes-Ansbergas teiktā, "Rīgas ūdens" ir situācijas ķīlnieks, jo Rīgā vēsturiski ir izveidotas ūdens kopsistēmas un bez Rīgas pašvaldības rīcības, stratēģiski risinot attiecīgo problēmu, "Rīgas ūdens" tieši nevar likvidēt pārplūdes.

28 notekūdeņu attīrīšanas iekārtas nespēj nodrošināt vides prasībām atbilstošu attīrīšanu

VVD ik gadu uzrauga iekārtas, patlaban ir 28 iekārtas visā Latvijā, par kurām nav drošības, ka tās spēj pienācīgi attīrīt notekūdeņus vai nespēj to vispār. Visos reģionos ir atsevišķi problēmu objekti. Dažas no iepriekš izslēgtajām iekārtām ir atkal iekļautas problēmu sarakstā.

No 28 problēmsarakstā iekļautajām notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, 11 apsaimnieko tikai sadzīves notekūdeņus un ražošanas uzņēmumi tās neietekmē. Tādas iekārtas ir Balvu pansionātā, Turaidas ciemā, Dokupes ciemā, Sutru ciemā, Ošānu ciemā, Līgatnes pilsētā, Gudeniekos, Elejā, Līvbērzes ciemā, Sēlijas ciemā un Zālītē. Tomēr no tām šie ūdeņi tieši ieplūst ezeros vai upēs un negatīvi ietekmē peldūdeņus, zivju resursus un ūdens tilpnes ekosistēmu.

Septiņas no problēmu sarakstā esošajām notekūdeņu attīrīšanas iekārtām ir lielākas nekā iepriekš minētās, un apsaimnieko sadzīves un ražošanas notekūdeņus. Tās atrodas Olainē, Limbažos, Nākotnē, Rankā, Lizumā, Kazdangā un Ludzā, nespēj nodrošināt atbilstošu sadzīves un ražošanas notekūdeņu attīrīšanu. Šajā sarakstā jau ilgstoši ir "Olaines ūdens", kura ražošanas notekūdeņi rada intensīvu slodzi uz attīrīšanas iekārtām.

Teju trešdaļa šo iekārtu ir tādas, kas pieder uzņēmumiem, kas nespēj ilgstoši nodrošināt vides prasībām atbilstošu ražošanas notekūdeņu attīrīšanu, tiem ieplūstot dabā un negatīvi ietekmējot vides kvalitāti. Šādas iekārtas ir SIA "Abula", Liepājas SEZ, SIA "Reneta", SIA "Kuldīgas maizes ceptuve", SIA "Vajars", SIA "LMIKO Farm", PKS "Straupe", SIA "Mālpils piensaimnieks", SIA "Dimdiņi" un SIA "Ceplīši".

Riska nozares – lopkautuves, zivju pārstrāde un alus ražošana

Latvijā notekūdeņu apsaimniekošanā ir riska nozares – tās ir lopkautuves, zivju pārstrāde, arī alus ražošana. Problēmas konstatētas arī piena pārstrādātāju vidū. Tāpat augļu un dārzeņu pārstrāde nereti nonāk VVD redzeslokā.

2022. gadā notekūdeņu kvalitātes valsts testēšana tika nodrošināta 48 notekūdeņu attīrīšanas iekārtās, 19 objektos konstatētas
neatbilstības, 23 objektos sniegti norādījumi ziņojumos, ierosināti trīs administratīvā pārkāpuma procesi, Izdoti trīs lēmumi par
veicamajām rīcībām, izdots viens izpildrīkojums par piespiedu naudu, bet astoņi objekti iekļauti problēmsarakstā.

Valsts testēšanas ietvaros ievērojami biežāk, salīdzinot ar operatora veikto monitoringu, konstatēti piesārņojošo vielu robežvērtību pārsniegumi vai neatbilstoša attīrīšana. Visneefektīvāk tiek nodrošināta suspendēto vielu attīrīšana (vidējā attīrīšanas efektivitāte ir 47%,kas ir ievērojami zemāks rādītājs par atļaujās limitēto piesārņojuma samazinājumu (90%).

SIA "Ceplīši A.S" lopkautuves Lēdurgas pagasta Siguldas novadā darbība pērn gada nogalē apturēta, lai panāktu atbilstošu notekūdeņu attīrīšanu. Pēc notekūdeņu attīrīšanas iekārtas nodošanas ekspluatācijā kompānijas darbība atjaunota.

Šogad februārī pirmo reizi par vides piesārņošanu ar neattīrītiem notekūdeņiem pirmajā tiesas instancē piespriests kriminālsods naudas soda veidā, kā arī nolemts piedzīt zaudējumus par videi nodarīto kaitējumu no SIA "Adugs" valdes locekļa.

Šogad augustā, saņemot iedzīvotāju ziņojumu, atkārtoti konstatēti notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas pārkāpumi SIA "Ādažu ūdens". Neapstrādātas dūņas tiek izvestas uz privātpersonām piederošām teritorijām, radot bīstamību gan videi, gan cilvēkiem un zvēriem – gāja bojā kāds stirnēns. Uzņēmums šādu praksi diemžēl turpina piekopt.

Latvijā sistēmiskas problēmas, ka nav dūņu apsaimniekošanas sistēma

VVD Zemgales reģionālās vides pārvaldes vadītājs Hardijs Verbelis pastāstīja, ka patlaban Jelgavas pašvaldības Nākotnes ciemā neattīrīti notekūdeņi tiek novadīti uz Auces upi. No Verbeļa teiktā izriet, ka ciema notekūdeņu iekārtas brīžam strādā labāk, brīžam sliktāk, tās ir morāli novecojušas jo darbojas kopš 1980.gada un to stāvoklis ir kļuvis neapmierinošs. Sadarbības rezultātā un audzinošu sodu rezultātā Jelgavas novada pašvaldība ir izvērtējusi neatbilstības, ciemā tiks celtas jaunas Nākotnes notekūdeņu attīrīšanas iekārtas. Novadā pašvaldības ūdens apsaimniekošanas iekārtās tiek nepietiekami veikta notekūdeņu attīrīšana.

Problēmas konstatētas arī Elejas novadā un Līvbērzē, kur nav paredzēts lietus ūdeņus novadīt atsevišķi no sadzīves notekūdeņiem, tāpēc attīrīšanas iekārtas netiek galā. Līvbērzes notekūdeņu attīrīšanas iekārtas ir morāli novecojušas.

VVD Vidzemes reģionālās vides pārvaldes pārstāvis Mārtiņš Kļaviņš sacīja, ka reģionā divos gadījumos notekūdeņu ražošanas iekārtas nespēj paņemt to, ko ražotājs tām vēlas nodot, jo priekšattīrīšana morāli novecojusi. Rezultātā vidē nonāk nepietiekami attīrīti notekūdeņi. Pašvaldības Vidzemē ir pasīvākas problēmu risinātājas nekā uzņēmumi.

Ir arī pozitīvi piemēri attīrīšanas problēmu novēršanā

Pozitīvs piemērs ir Brenguļu alus ražotājs SIA "Abula", kas 2020.gada beigās iekļauts valsts testēšanas programmā. Tā ražošanas notekūdeņi sākotnēji noplūda Abulas upē, taču nu uzņēmums nomainījis attīrīšanas iekārtu, ieguldot līdzekļus konteinertipa attīrīšanas iekārtā, kas nesen noregulēta un strādā. Arī upē ņemto analīžu rezultāti ir uzlabojušies, iekārta tiek regulēta, uzmanīta un ūdens kvalitāte uzlabojusies.

VVD Lielrīgas reģionālā vides pārvaldes direktors Kalvis Avotiņš teica, ka vairākos objektos nav nodrošināta pietiekama notekūdeņu attīrīšana, tostarp Inčukalnā, kur veikti organizatoriski un tehniski pasākumi, lai nodrošinātu atbilstošu iekārtu darbību. Tiek strādāts pie notekūdeņu novades uzlabošanas Olainē, kur notekūdeņu attīrīšanas iekārtām jāattīra gan sadzīves, gan ražošanas notekūdeņi.

VVD Kurzemes reģionālā vides pārvaldes direktora vietnieks Ivo Lemšs teica, ka Alokstes upē nonāk attīrīti notekūdeņu no Kazdangas ciema, tās ekoloģiskā kvaitāte ir slikta, tāpēc ikviena tuvējā uzņēmuma saimnieciskā darbība nedrīkst pasliktināt šī ūdens objekta ekoloģisko un tehnisko stāvokli. Problēmas rodas, ja tuvējais piena pārstrādes uzņēmums uz pašvaldības attīrīšanas iekārtām novada nepietiekami attīrītus ražošanas notekūdeņus, jo tās nav paredzētas tik lielai slodzei, tāpēc ir kritiski svarīgi uzņēmumam plānot un domāt, piesaistīt finansējumu ražošanas notekūdeņu priekšattīrīšanas iekārtu attīrīšanai.

Arī Latgales reģionālās vides pārvaldes Piesārņojuma kontroles daļā informēja, ka patlaban kā slikta vērtējama Ludzas ezera kvalitāte. Lai gan peldēties tajā drīkst, ezers strauji aizaug, daļēji tāpēc, ka ezerā un tā apkārtējā vidē nonāk fosfors un citas ķīmiskas vielas. Attīrīšanas iekārtas nenodrošina pietiekamu aktīvu fosfora koncentrācijas samazināšanu. Tomēr Ludzas apsaimniekotājs sadarbojas ar VVD un speciālistiem, lai situāciju risinātu. Jau vērojami uzlabojumi, kas turpināsies.

Vai sodi nav par mazu?

VVD ģenerāldirektore atzina, ka sodi par notekūdeņu attīrīšanas pārkāpumiem varētu būt nepietiekami maksimālais soda apmērs ir 2000 eiro. Taču vienmēr jānovērtē pārkāpuma nozīme, ne par visiem pārkāpumiem var piemērot maksimālo sodu. VVD pirmkārt cenšas ar uzņēmumiem, kuru darbībā konstatēti pārkāpumi, sadarbīboties, konsultēt pārkāpumu novēršanā.