Zinātniekus un mediķus satrauc augstie antibiotiku rezistences rādītāji

Antimikrobiālā jeb antibiotiku rezistence ir problēma, kas pēdējos gados skārusi visu Eiropu un pasauli. Ilgstoši antibiotikas lietotas pārāk lielos apjomos un, lai ārstētu saslimšanas, kurām tās nemaz nav paredzētas, tādēļ gadu gaitā baktērijas pret šiem medikamentiem kļuvušas imūnas.

"Mums ir atsevišķas baktērijas, kuras var cirkulēt ārvidē, savvaļas dzīvniekos vai dzīvniekos, no kuriem mēs iegūstam pārtiku, savukārt caur šo pārtiku mēs varam inficēties, iegūt caurejas un tamlīdzīgi. Un ir situācijas, ka mums šīs baktērijas ir rezistentas, un tad mums ir grūti izārstēt cilvēkus," skaidro institūta "Bior" direktora vietnieks zinātniskajos jautājumos Aivars Bērziņš.

Antibiotikas lieto ne tikai cilvēki, bet tās izmanto arī dzīvnieku ārstēšanā. Tādēļ daudzas rezistentās baktērijas sastopamas arī pārtikas produktos, piemēram, vistu broileros.

"Tā ir satraucoša tendence, tas nozīmē, ja cilvēks inficējas ar šo baktēriju un šī baktērija kļūst par sistēmisku infekciju, tad mums ir grūti izārstēt cilvēkus. Mums jāsaprot, ka tā ir kompleksa problēma, mēs nevaram izolēti risināt šo tikai cilvēku populācijā vai konkrētā slimnīcā, vai kādā dzīvnieku novietnē, vai konkrētā grupā," uzsver Bērziņš.

Pasaules Veselības organizācija prognozē – 2050. gadā antibiotiku rezistence radīs pat lielākas problēmas nekā onkoloģija. Tikmēr mediķi saka – slimnīcās tā ir milzīga problēma jau šodien.

"Mēs katru dienu sastopamies ar pacientiem, kur ļoti grūti piemeklēt antibiotiku terapiju. Galvenā problēma, ka mēs sākam ārstēt smagu slimību, esam pieraduši viņu ārstēt ar vienu antibiotiku, teiksim, penicilīnu, mēs to dodam un trešajā dienā, kad jāizvērtē rezultāts, redzam, ka nepalīdz. Ir pagājušas divas dienas, slimība gājusi uz priekšu, pacienta stāvoklis pasliktinājies," situāciju raksturo PSKUS Infekciju uzraudzības dienesta vadītājs Uga Dumpis.

Arī ārsti neslēpj – galvenokārt tas tādēļ, ka gadiem ilgi antibiotikas cilvēki lietojuši nepareizi, taču šo baktēriju izplatību ietekmē arī nepiemērotā slimnīcu infrastruktūra, jo vienā palātā uzturas pat pa trim, četriem pacientiem. Šobrīd visbiežāk pret antibiotikām imūnās baktērijas problēmas rada, ārstējot urīnceļu infekcijas, plaušu karsoņus, arī inficētas brūces pēc operācijām. Alternatīvas ārstēšanas metodes piemeklēt ir ļoti grūti.

"Dažreiz nav citu medikamentu, tie nav uz vietas, ir ārkārtīgi dārgi, var būt pat 1000 eiro dienā. Dažreiz šīs rezerves antibiotikas ir indīgākas, toksiskākas, izraisa vairāk blakus parādību," paskaidro Dumpis.

Lai problēmu risinātu Zemkopības un Veselības ministrijas izstrādājušas antimikrobiālā rezistences plānu – tā galvenais uzdevums ir panākt, ka antibiotikas izmanto adekvātos daudzumus un tikai gadījumos, kad tiešām nepieciešams.