Antarktīdā trūkst Francijas lieluma ledus gabala, temperatūra pārsniedz normu par vairāk nekā 20°C

Antarktīdas rietumu piekrastē šobrīd trūkst ziemas jūras ledus platības, kas ir aptuveni Francijas lielumā. Tas rada bažas par apdraudētajiem pingvīniem, citiem jūras dzīvniekiem un iespējamo ietekmi uz globālo jūras līmeni.

Viens no ekspertiem norādīja, ka ledus zudums Bellingshauzena jūrā ir "nomācošs", un pieļāva, ka ledus neveidošanās varētu būt pastiprinājusi karstuma vilni Antarktīdas pussalā pagājušajā nedēļā. Dienas temperatūra tur sasniedza 15,4°C, kas ir vairāk nekā par 20°C augstāka nekā šim laikam raksturīgā vidējā temperatūra.

Pašlaik Antarktīdā ir ziema – periods, kad jūras ledus parasti strauji izplešas ap visu kontinentu, sasniedzot maksimālo platību septembrī.

Tomēr satelītu novērojumi liecina, ka Bellingshauzena jūra, kas atrodas Antarktīdas pussalas rietumu pusē un jūnijā parasti ir klāta ar ledu, šobrīd ir gandrīz pilnībā bez ledus. Zinātnieki aprēķinājuši, ka reģionā trūkst aptuveni 650 000 kvadrātkilometru jūras ledus salīdzinājumā ar 1991.–2020. gada vidējo rādītāju. Tas ir apmēram Francijas lielumā un gandrīz desmit reizes pārsniedz Tasmānijas platību.

"Esmu nobažījies. Tas ir nomācoši," sacīja Tasmānijas Universitātes Antarktīdas jūras ledus pētnieks doktors Vils Hobss, kurš strādā Austrālijas Antarktikas programmas partnerībā.

Viņš norādīja, ka šī ir jau trešā reize pēdējo četru gadu laikā, kad jūras ledus daudzums šajā reģionā bijis ārkārtīgi zems.

"Es nedomāju, ka mēs tur vēl redzēsim jūras ledu. Tas ir beidzies," viņš sacīja.

Pēc viņa teiktā, ledus zudums, visticamāk, ir saistīts ar izmaiņām okeānā, un zinātnieki pašlaik cenšas noskaidrot, cik lielā mērā to ietekmē globālā sasilšana.

Hobss uzsvēra, ka šis reģions ir īpaši svarīgs krilam – sīkajiem vēžveidīgajiem, kas ir viens no galvenajiem barības ķēdes elementiem Antarktikas ekosistēmā. Parasti ziemā krils slēpjas zem jūras ledus no plēsējiem un barojas ar aļģēm, kas aug ledus apakšpusē.

jūnijā kopējā jūras ledus platība ap Antarktīdu bija aptuveni 11,4 miljoni kvadrātkilometru, salīdzinot ar ilgtermiņa vidējo rādītāju – 12,6 miljoniem kvadrātkilometru šajā datumā.
Austrālijas Meteoroloģijas biroja Antarktīdas apstākļu eksperts doktors Fils Reids sacīja, ka Bellingshauzena jūrā pēdējos gados novērota "neticami liela piekrastes atsegšanās" gan ziemā, gan vasarā.

Viņš atgādināja, ka tieši uz rietumiem no šīs teritorijas atrodas Pineailendas un Tvaitsa ledāji – vieni no galvenajiem Antarktīdas ledus masas zuduma un pasaules jūras līmeņa celšanās veicinātājiem.

Pēc Reida teiktā, peldošie ledus šelfi, kas atrodas šo ledāju priekšā, varētu sadalīties daudz straujāk, ja aizsargājošais jūras ledus ilgstoši neveidosies. Tas savukārt varētu paātrināt ledus zudumu no pašiem ledājiem un nākotnē veicināt vēl straujāku pasaules okeāna līmeņa celšanos.