Postošākie plūdi vēsturē: miljoni upuru un peldoši zārki, uz kuriem glābjas žurkas

Viens no zināmākajiem stāstiem par milzu plūdiem noteikti ir Bībelē par Noasa glābšanas plānu, kas ir visai pamācošs arī tādā ziņā, ka liek laicīgi gatavoties šādai katastrofai. Tomēr pilnībā tos paredzēt nevar neviens.

Interesanti, ka plūdi ne vienmēr ir kas ļoti slikts – dažas civilizācijas uzskatīja plūdus par svētību. Piemēram, ēģiptieši, kas paļāvās pie Nīlas gaidīja ikgadējo applūšanu, jo upes ūdens un dūņas bagātināja plašos laukus, dodot auglīgumu augsnei.

Tomēr plūdi ir arī iemesls daudzām pasaules vēsturē postošākajām katastrofām. Ūdens nevaldāmais spēks atņēmis miljoniem dzīvību un postījis veselas pilsētas. Dažos gadījumos plūdi pat neatgriezeniski mainījuši planētas ģeogrāfiju.

Džonstaunas plūdi, kas bija līdzvērtīgi milzīgajai Misisipi upes plūsmai

Šī katastrofa sākās īsi pēc pulksten 15 tālajā 1889. gada 31. maijā, kad aizsprosts uz Pensilvānijas Konemaugas ezera tika aizskalots pēc vairāku dienu lietusgāzēm, raksta portāls "History.com".

Dambja pārrāvums pavēra ceļu aptuveni 16 miljoniem tonnu ūdens, kas milzīgā pārvērtās par vairāk nekā 12 metrus augstu un vairāk nekā puskilometru platu dubļu un gružu vilni, kas savā ceļā rāva līdzi it visu.
Pēc stundas vilnis blīvi apdzīvotajā Džonstaunā ietriecās kā milzu dūre, sagraujot aptuveni 1600 ēku un aizslaukot visu, kas patrāpījās ceļā. Kad ūdeņi beidzot atkāpās, vairāk nekā 2200 cilvēku bija miruši un vēl daudzi tika ievainoti vai palika bez pajumtes.

Vēlāk plūdos tika vainots slikti uzturētais dambis, kas piederēja mednieku un makšķernieku klubam, taču neviens nekad netika saukts pie atbildības, raksta "History.com".

Centrālās Ķīnas plūdos, iespējams, gājuši bojā pat 3,7 miljoni cilvēku

Lielākie plūdi pēc pašlaik pieejamajiem datiem bijuši Ķīnā. Turklāt vairākkārt, iespējams, laupot pat miljonus dzīvību.

1931. gada vasarā strauja biezā sniega kušana, lietusgāzes un septiņas dažādas cikloniskas vētras kopā izraisīja postošākos plūdus Ķīnas un visas pasaules vēsturē. Jūlija mēneša laikā vien Ķīnas vidienē bija tik daudz nokrišņu, cik parasti pusotra gada laikā. Līdz augustam Jandzi, Dzeltenās un Huaihe upes bija izlauzušās cauri slikti apsaimniekotajiem aizsprostiem un appludinājušas apgabalu, kas pārsniedz Anglijas teritoriju.

Tūkstošiem cilvēku gāja bojā noslīkstot plūdu sākotnējā fāzē, bet vēl vairāk nāves izraisīja plašais bads un tādu slimību uzliesmojumi kā holēra, vēdertīfs un dizentērija pēcāk. Zinātnieki nav vienisprātis, bet bojāgājušo skaits šajos plūdos tiek lēsts no pusmiljona līdz pat četriem miljoniem cilvēku.

Jāpiebilst, ka Ķīnā postoši plūdi, kas, iespējams, prasīja pat divus miljonus dzīvību bijuši arī 1887. gadā, kad pārplūda Dzeltenā upe, kā arī 1938. gadā, tai pašai upei izejot no krastiem un paņemot 500 līdz 800 tūkstošus dvēseļu.

Plūdi, ko hronikās dēvē par "Lielo cilvēku noslīkšanu".

Svētā Marsela plūdi jeb "Grote Mandrenke" bija nežēlīgas vētras Ziemeļjūrā rezultāts. Tie 1362. gada janvārī pārņēma Eiropu. Vētras sekas pirmo reizi tika izjustas Anglijā, kur kāds hronists rakstīja, ka spēcīga vētra no ziemeļiem plosās dienu un nakti, izraujot kokus, apgāžot dzirnavas, izpostot mājas un nolaužot ļoti daudzus baznīcu torņus.

Postījumi Holandē bija vēl lielāki, bet īpaši cieta mūsdienu Vācijas un Dānijas teritorijā dzīvojošie, kas piedzīvoja katastrofālu vētras uzplūdu. Tā pārņēma gandrīz visus aizsprostus un dambjus. Vētras laikā noslīka no 25 000 līdz 100 000 cilvēku, un 60 dažādus Dānijas pagastus "aprija sāls jūra", raksta "History.com".

Zemākajās vietās plūdu izraisītā erozija neatgriezeniski mainīja krasta līniju un izraisīja veselu salu izzušanu. Kopā ar citām vētrām viduslaikos "Grote Mandrenke" arī spēlēja lielu lomu, veidojot seklo Ziemeļjūras līci Nīderlandē pie Amsterdamas.

Jāpiebilst, ka šo zemo teritoriju plūdi nīcinājuši jau gadsimtiem. Liecības vēsta, ka vairākus desmitus tūkstošus dzīvību Ziemeļjūras piekrastē varētu būt atņēmuši gan svētās Lūcijas plūdi 1287. gadā, gan vētra Ziemeļjūrā 1212. gadā.

Pēdējo gadu postošākie plūdi pasaulē

Iepriekšminētie plūdi postu nesuši gadsimtiem senā vēsturē, bet būtu alošanās uzskatīt, ka 21. gadsimtā šī vairs nav problēma.

Vieni no baisākajiem plūdiem, kuru sekas vēl nav pat līdz galam aptvertas, pērn, 2022. gadā, tika piedzīvoti Pakistānā. Tur ūdens savu spēku rādīja, vairāk vai mazāk iznīcinot teju trešdaļu valsts teritorijas. Katastrofa ir skārusi vismaz 33 miljonus cilvēku, tūkstoši gājuši bojā, sacīja Pakistānas klimata pārmaiņu ministre Šerija Rehmana. Viņa nosauca plūdus par "bezprecedenta" gadījumu un "sliktāko humāno katastrofu šajā desmitgadē".

Daudzi atceras arī Haiti 2004. gada traģēdiju, kur pēc zemestrīces nabadzīgo salu pārsteidza cunami. Tolaik visa pasaule aizturētu elpu lūkojās baisajos kadros, kas rādīja apokaliptisku ainu – no nekvalitatīvi būvētajiem mājokļiem salā bija palikusi vien postaža. Dzīvības zaudēja vairāk nekā 2000 cilvēku, bet precīzs skaits nav zināms.

2013. gadā Ziemeļindijā plūdi paņēma vairāk nekā 5700 dzīvības. Jāpiebilst, ka arī 2016. gadā musonu lietus izraisītos plūdos Indijā miruši vairāki tūkstoši iedzīvotāju.

Bet īsi pirms milēniuma, 1999. gadā, postoša ūdens stihija pārsteidza Venecuēlu, dzēšot 20 tūkstošus dzīvību.

Lielākie plūdi Latvijā

Līdz šim lielākie plūdi novērojumu vēsturē Pļaviņās  piedzīvoti 2013. gada aprīlī. Toreiz "Delfi", atsaucoties uz ziņu aģentūru LETA, rakstīja, ka Pļaviņu novada domes priekšsēdētājas vietnieks Ainārs Arnītis informē, ka ap pulksten 3.30 naktī Pļaviņās tika konstatēta ārkārtas situācija un applūstošajā teritorijā tika modināti iedzīvotāji, ko īstenoja, pielietojot Pļaviņās esošos trauksmes signālus, kā arī policijas automašīnu sirēnas. Evakuēti 12 cilvēki. Nodarītie zaudējumi Pļaviņās tika lēsti 0,7 miljonu eiro apmērā.

Savukārt Daugavpilī 2013. gadā ūdens līmenis Daugavā sasniedza 7,88 metru atzīmi, pārsniedzot 2010. gada palu maksimumu – 7,72 metrus. Tika izsludināta ārkārtas situācija. Tika evakuēti vismaz 8 cilvēki.
2010. gadā no krastiem izgāja Gauja, pārsteidzot Vidzemes iedzīvotājus, kas šādus plūdus nebija pieredzējuši kopš 1956. gada.

Tajā pašā gadā bīstama situācija plūdu dēļ bija arī Jelgavā, kuras apkaimē pavasarī vairākās vietās applūda mājas, izveidojās ceļu nogruvumi. 25. martā Lielupes līmenis bija sasniedzis 3,20 metrus, kas tiek uzskatīts par III pakāpes riska plūdiem Jelgavā (no 3,10 metriem), un šāda situācija, pēc statistikas datiem, atkārtojas reizi 10 gados vai retāk.

Savukārt vecākā paaudze noteikti atceras 1969. gada plūdus, kas skāra arī Rīgu, bet vēl postošāka šī rudens vētra izvērtās Daugavpilī. Orkāns toreiz sasniedza ātrumu 44 m/s. Tam sekoja plaši plūdi, tostarp applūdinot, piemēram, apdzīvotās salas Daugavā pie Rīgas. Fotogrāfijās, kas uzņemtas krastmalā pie Vecrīgas redzams, ka Daugava skalojas pāri malām, appludinot arī tuvējās ielas.

Bet, ja ieiesi Doma baznīcā, atradīsi plāksni, kas vesta par 1709. gada 6. aprīļa plūdiem, kad ūdens baznīcā bijis "vīra augstumā". Tos mēdz dēvēt arī par Lielajiem plūdiem. Toreiz ledus līcī kusis lēni, Daugavā radušies milzu sablīvējumi, kas lika upei meklēt citu ceļu, applūdinot Rīgu.

Vissmagāk toreiz cieta Doma baznīca. Tā laika liecības vēsta, ka šie bijuši tik vērienīgi plūdi, ka baznīcā peldējuši sarkofāgi, uz kuriem glābušās žurkas, kā arī šeit mūža mierā guldīto kauli.