Smirdoņa Helsinkos: dabas sargi noraida pārmetumus, ka smaka nāk no Ķemeru Nacionālā parka
Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) noraida Somijas un Latvijas medijos izskanējušo informāciju, ka Ķemeru Nacionālajā parkā esošie sērūdeņi varētu būt iemesls nepatīkamajam aromātam Somijas galvaspilsētā Helsinkos, portāls "tv3.lv" uzzināja DAP.
Sērudeņi, kā tos apraksta DAP, ir neparasta dabas parādība ar spēcīgu aromātu, tomēr tā nespēj ietekmēt gaisa kvalitāti vairāk nekā 400 kilometru attālumā, pauž DAP.
Sērudeņu avoti ir viena no unikālākajām Ķemeru Nacionālā parka dabas vērtībām, turklāt tā ir vienīgā vieta Eiropā, kur šāda veida objekts atrodas tik tuvu jūrai.
Sēra dīķi ir sūnu purva apkārtnē izveidojušās ūdens lāmas, kas tiek papildinātas un uzturētas ar sērūdeņradi saturošu avotu ūdens pieteci.
Sēravoti ir izvietojušies 700 m garā joslā ar lielākajām izplūdes vietām un lielākajiem sēra dīķiem šīs joslas centrālajā daļā.
Sērūdeņradis ir smaga, ūdenī labi šķīstoša gāze ar raksturīgu puvušu olu smaku. Lielākās koncentrācijās tas ir nāvējoši indīgs, bet atšķaidīts un kopā ar purvu un ezeru nogulumiem (ārstnieciskām dūņām) izmantojams dziednieciskos nolūkos.
Šī sērūdeņraža īpašība bijusi pamatā slavenā Ķemeru kūrorta izveidei, kas kopš 18. gadsimta ļāvis atgūt veselību lielam skaitam cilvēku.
Iepriekš Somijas sabiedriskais medijs "YLE" vēstīja, ka Somijas galvaspilsētā Helsinkos svētdien, 7. aprīlī, varēja just nelāgu smaku. Somijas meteoroloģijas institūts paudis, ka tā varētu būt atceļojusi no Ķemeru nacionālā parka.
Vietējie iedzīvotāji jutuši sapuvušām olām vai kanalizācijai līdzīgu smaku. Par to ziņots arī Helsinku glābšanas dienestam.
"Sērūdeņu veidošanās procesi notiek dziļi zem purva virskārtas, tādēļ pašā purvā visbiežāk nekāda smaka vispār nav jūtama, izņemot atsevišķas vietas, kur ūdens spēj izlauzties virspusē. Pārsvarā sērūdeņi atklātu avotu veidā virspusē izlaužas ārpus purvu teritorijas, visvairāk tieši Ķemeru apkārtnē, kur atrodami aptuveni 30 sēravoti. Īpatnējā smaka ir jūtama, uzturoties tiešā sērūdeņu izplūdes vietas tuvumā, it īpaši vasarās, kad sausuma un ūdens iztvaikošanas dēļ sēra koncentrācija ūdenī kļūst izteiktāka. Taču plašākā apkārtnē smaka neizplatās."
Tāpat smaka noteikti ir jūtama iekštelpās, piemēram, ārstniecības iestāžu dūņu un vannu nodaļās, kur tiek veiktas dziednieciskās procedūras. Taču ne Dabas aizsardzības pārvalde, ne Jūrmalas pilsētas pašvaldība nav saņēmusi vietējo iedzīvotāju sūdzības par spēcīgu aromātu ārtelpā.
Dabas aizsardzības pārvalde Ķemeru Nacionālajā parkā Raganu purvā izveidojusi īpašu laipu, lai dabas tūristiem dotu iespēju iepazīt šo reti sastopamo dabas parādību. Diezgan neparasta aina šajā vietā paveras pavasarī, kad dīķos savairojas mikroorganismi, kas dīķu ūdeni iekrāso dzeltenā nokrāsā. Taka veidota kā koka laipa, tā ir vienvirziena ar mazu loku galā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
