Māsklīgais intelekts un roboti – tie būs nākotnes rīki, kas palīdzēs mums dzīvot, atpūsties un strādāt. Taču vienlaikus tie arī, visticamāk, mums radīs lielākos riskus. Līdz ar to galvenais prātā paturamais nosacījums tehnoloģiju attīstībā būs: tām jāturpina kalpot cilvēkam nevis otrādi.
Astotajā un beidzamajā "Kolektīvais saprāts" sērijā tā vadītāji žurnālists Jānis Krēvics un mākslīgā intelekta attīstītājs un startup uzņēmējs Zigmārs Bērziņš pievēršas nākotnes riskiem un drošības izaicinājumiem. Kāda būs pasaule, kurā mums arvien vairāk palīdzēs roboti un mākslīgais intelekts? Cik drošas būs pilsētas, un vai pa ielām kādreiz brauks tikai pašbraucošas automašīnas?Un vai mēs visi pilnībā būsim zaudējuši savu privātumu?
Milzu korporācijas jau šobrīd ir bagātākas un ietekmīgākas par daudzu valstu valdībām. Tās vāc mūsu datus, mēra mūsu ikdienas paradumus, kas liek aizdomāties par šādu tehnoloģiju izmantošanu totalitāros režīmos, kas, savukārt rada jautājumu – vai tehnoloģijas šādas valsts pārvaldes padarīs neievainojamas? Vai izveidosies dažāda līmeņa interneta tīkli un dzelzs priekškars, ko piedzīvojām padomju okupācijas laikā, mūsdienās izskatīsies kā virtuālās sienas, kas Ķīnu, Krieviju un citas valstis nošķirs no pārējās pasaules? Un kādas tam būs sekas?
Ķīna jau patlaban ļoti pastiprināti izstrādā šādus risinājumus un izmanto sejas atpazīšanas tehnoloģiju, lai uzraudzītu iedzīvotājus un palielinātu savu varu un kontroli pār sabiedrību. Tos var izmantot, lai izskaitļotu varai nepakļāvīgos, vāktu izlūkdatus un manipulētu ar sabiedrisko domu.
Tāpat mākslīgā intelekta sistēmas jau tagad izmanto, lai manipulētu vai maldinātu cilvēkus, radot viltus ziņas, dziļos viltojumus vai citus dezinformācijas veidus. Un jaunās tehnoloģijas tikai pastiprinās iespējas manipulēt ar cilvēku vēlmēm un uzvedību, kā arī šo ietekmi varēs arvien vairāk personalizēt, piemērojot konkrētiem cilvēkiem un sabiedrības grupām, īpaši attīstoties virtuālās realitātes rīkiem.
"Kolektīvais saprāts": Nākotnes riski un drošības izaicinājumi
Tālākās nākotnes riski var skart arī tehnoloģijas, kas ļauj iejaukties un ietekmēt cilvēka smadzeņu darbību. Šādus risinājumus varēs atļauties bagātākie un ietekmīgākie, bet tas var pavērt neierobežotas iespējas attīstīt cilvēka prāta spējas, kas līdzi nesīs arī būtiskus draudus, ja tehnoloģijas nonāks nepareizajās rokās. Jau šobrīd armijas pasaulē izmanto autonomos ieročus un to sistēmas, kuras pieņem lēmumus bez cilvēka iejaukšanās. Un pastāv risks, ka tās var pārņemt totalitāras valstis vai teroristu organizācijas.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Tiesa, ir futurologi, kuri zīmē pavisam sliktus scenārijus. Pastāvot risks, ka mākslīgais intelekts kļūs pārāk spēcīgs un izies ārpus cilvēku kontroles. Tas saistīts ar aizvien pieaugošo robotu un citu progresīvo tehnoloģiju jaudu un iespējām. Piemēram, roboti, kas spēj pieņemt lēmumus, veikt sarežģītus uzdevumus un pat izstrādāt jaunas tehnoloģijas, galu galā var kļūt pārāk spēcīgi, lai cilvēki tos spētu kontrolēt. Tas var novest pie katastrofālām sekām, piemēram, cilvēka autonomijas zaudēšanas un jaunas verdzības veida radīšanas.
Vai piedzīvosim digitālo totalitārismu? Kādus ierobežojumus noteiksim mākslīgajam intelektam? Kas Latvijas attīstībā var iecirst milzu robu? Kā Latvijai vēl vairāk neatpalikt no Lietuvas un Igaunijas?Kas mēs būsim tehnoloģiju pasaulē – tie, kas izgudro, vai tie, kas pērk? Kādā virzienā varētu startēt Latvija? Kādi speciālisti Latvijai akūti trūkst? Kāda ir Latvijas nākotnes veiksmes formula? Uz šiem un citiem jautājumiem raidījumā atbildes palīdzēs meklēt kvantu datorzinātnieks, Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes profesors Andris Ambainis un citi jomas eksperti.
Projektu "Kolektīvais saprāts" finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Kolektīvais saprāts" saturu atbild producentu grupa SIA "Red Dot Media". #SIF_MAF2022
