"Kolektīvais saprāts": Kā ražosim un uzglabāsim nākotnes enerģiju?

Šobrīd ir svarīgs ne tikai iegūtās enerģijas daudzums un kvalitāte, bet arī tas, kādu nospiedumu tas atstāj uz mūsu planētas. Patlaban mūsu valstī esam spēruši vien pirmos soļus "zaļās enerģijas" iegūšanā, taču ir jāpanāk tas, ka enerģija piejama visiem gan fiziskā, gan finansiālā nozīmē.

Roberts Samtiņš, "AJ POWER" grupas vadītājs uzsver, ka atjaunojamās enerģijas īpatnība ir grūtā prognozējamība. Ir nepieciešama elastība un veids kā enerģiju uzkrāt. Zinot ģeopolitiskos apdraudējumus, uzkrāšanai noteikti jābūt drošai.

Pētījumi par to, kurš enerģijas veids dominēs nākotnes "zaļajā sektorā" vēl notiek – par labāko risinājumu grūti spriest. Tas var būt atomelektrostaciju saražotais, ūdeņradis, vēja spēks vai citi.

Šobrīd lielākais progress enerģijas uzkrāšanā redzams elektroauto attīstībā. Tomēr zināšanas vēl nav pietiekamas, lai lielāka mēroga baterijas ieviestu visā energoapgādes sistēmā. Mērķis – droši glabāt elektrību tad, kad tā saražota vairāk nekā vajadzīgs patēriņam.

Runājot par ūdeņraža izmantošanu lietu darbināšanā – situācija vēl joprojām "bērna autiņos".

Raidījums velk paralēles ar ūdens uzkrāšanas sistēmām, piemēram, Eiropas dienvidos. Naktī tiek piepildīti cilvēku personīgie rezervuāri, lai aktīvajā laikā ūdens var tikt izmantots sadzīvē. Līdzīgi plāni ar nākotnes elektrības uzkrāšanu, proti, iesaistīties varētu būt nepieciešams ne tikai energotīklu uzturētājiem, bet arī katram no mums – personīgi.

Cilvēki jau tagad virzās uz individuālu pieeju enerģijas ražošanā – katru gadu pieaug to mājsaimniecību skaits, kas daļu patērētās enerģijas atsedz ar iegūto no saules paneļiem, kas uzstādīti uz māju jumtiem.

Latvijai būtu jādomā uz priekšu. Šobrīd "ziediņi" parādās tehnoloģiju pielietojumā enerģijas iegūšanā ar jau pieminētajiem saules paneļiem. Tomēr arī mums būtu jāsper soļi inovācijās un ražošanā, lai šādus un citus rīkus varētu saražot pašiem. Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Irbe uzsver, ka šobrīd šajā sektorā jau notiek nopietna cīņa pasaulē – arī mēs varam radīt nišas uzņēmumus augošā sektorā.

Svarīgi arī izcelt to, ka Latvija faktiski izlaidusi posmu saules paneļu projektu attīstībā un skopi subsidējusi paneļu tehnoloģijas un uzstādīšanu līdz šim. Tas mainījies tikai pēdējā laikā. Tādēļ tagad gan ir nosacīti vieglāk jaunākus risinājumus iepirkt no citām valstīm, kas šim procesam un mēģinājumiem izgājušas cauri.

Cietvielu fizikas institūta direktors Andris Anspoks piemin arī atomenerģiju kā zaļu, taču ne atjaunojamu resursu. Viņš uzsver, ka tā faktiski nerada nekādus CO2 izmešus. Pasaule sāk atmaigt pret drošām elektrostacijām. Anspoks izceļ, ka šajā iespaidīgajā enerģētikas transformācijas procesā, kad jāatsakās no naftas produktiem, svarīgi ir pieņemt lēmumus, kas balstīti ne tikai ekonomiskajā izdevīgumā. Nepieciešams domāt par to, ka būs brīži, kad enerģiju vienkārši vajadzēs.

Ja Latvija lemtu par atomelektrostacijas radīšanu, plānošanas un izbūves process būtu vērienīgs un dārgs. Mums arī pagaidām nav zināšanu un pieredzes šādu projektu attīstībā. Ja lēmums par būvēšanu tiktu pieņemts šodien, stacija darbu sāktu tikai pēc, iespējams, vairākām desmitgadēm. Izmaksas – mērāmas desmitos miljardos eiro.

Projektu "Kolektīvais saprāts" finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Kolektīvais saprāts" saturu atbild producentu grupa  SIA "Red Dot Media".  #SIF_MAF2022