Pirmoreiz vēsturē uz Antarktīdu dodas Latvijas zinātnieku ekspedīcija

Tur viņi plāno mērīt globālās sasilšanas ietekmi uz ledus segu, kā arī ievākt paraugus, ko citi pētnieki varēs analizēt vēl vairākus gadus.

Antarktīdā šobrīd ir vasaras beigas, temperatūras svārstās no nulles līdz plus diviem grādiem. Daudzviet atkāpjoties ledum, ir redzama augsne – tāda pati, kāda tā bija Latvijas teritorijā pēc ledus laikmeta – pirms 17,5 tūkstošiem gadu. Tādēļ jau sestdien, 10. februārī, uz turieni izlidos pirmā Latvijas pētnieku ekspedīcija. Tur zinātnieki ar drona un radaru palīdzību veidos trīsdimensionālus ledāju modeļus.

Jānis Karušs

ģeologs, ekspedīcijas dalībnieks

Visi, domājot par Antarktīdas pētniecību, parasti domā – tur ir liels ledājs un lielvalstis viņu pēta. Tā tiešām arī notiek, bet maza uzmanība tiek pievērsta šiem mazajiem salu ledājiem, kuri pēc daudzu zinātnieku domām ir viens no būtiskākajiem indikatoriem tam, kā mums klimats mainās. Lai mēs varētu izdarīt detalizētas prognozes un secinājumus izdarīt par to, kādas mums ir globālās klimata izmaiņas, mums mazie salu ledāji ir jāpēta.

Antarktīdā viņi plāno pavadīt vienu līdz divus mēnešus, pamatā dzīvojot Ukrainai piederošajā Vernadska bāzē. Vispirms viņi lidos uz Argentīnu, no turienes sēdīsies pasažieru kuģī, kas peld gar Galindesa salu, kur atrodas bāze. Un pats pēdējais ceļa posms no kuģa uz bāzi viņiem būs jāveic gumijas motorlaivā. Tajā būs jāsatilpst gan visiem trim pētniekiem, gan vairāk nekā 300 kilogramiem pārtikas un aprīkojuma. Turklāt ar to grūtības nebeigsies, jo viņi neplāno visu laiku nodzīvot bāzē, bet doties arī vairākas dienas garās ekspedīcijās pa līdz pat šim neizpētītiem ledājiem.

Kristaps Lamsters

ģeologs, ekspedīcijas dalībnieks

Ir satelītattēli ar noteiktu izšķirtspēju, bet tur tik labi nevar redzēt to maršrutu, pa kuru mums būs jādodas, tas ir samērā bīstams reģions. Līdz ar to tikai uz vietas mēs sapratīsim, kur pa kādu ceļu mēs varēsim aiziet. Jāsaka, mēs pārvietosimies arī pa tādām vietām, kur īsti neviens līdz šim nav arī gājis.

Latvijas pētnieki ne tikai ievāks informāciju saviem pētījumiem, bet vedīs atpakaļ iežu, augsnes, ledus, kukaiņu un mikroorganismu paraugus, ko pētīt citiem zinātniekiem Latvijā un citās valstīs. Tādēļ, ka Antarktīda joprojām ir maz izpētīta, zinātniekiem ir salīdzinoši lielas iespējas atklāt arī kādu jaunu mikroorganismu sugu. Tāpat liela esot iespēja atrast kādu akmeni no mēness.

Aprīkojumu ekspedīcijai ziedojuši vairāki privātuzņēmumi, bet lielākos tēriņus, piemēram, ceļa izdevumus, sedz Latvijas Universitātes fonds no "Mikrotik" pusotru miljonu lielā ziedojuma.  Teorētiski nevar pat izslēgt iespēju, ka vētru vai pēkšņa sala dēļ pētnieki ir spiesti Antarktīdā palikt visu gadu. Tādēļ galīgās ekspedīcijas izmaksas vēl nav zināmas.

Laila Kundziņa-Zvejniece

Latvijas Universitātes fonda izpilddirektore

Fonda valde lēma, ka mēs savējos Antarktīdā nepametīsim, ja būs nepieciešama vēl nauda, tad mēs vienosimies ar mecenātu, ka ziedojumu apjoms tiek palielināts. Tā kā – apmēram domājams 20 000 līdz 25 000 eiro.

Jāpiebilst, ka šī latviešu polārpētniekiem nebūs pirmā šāda ekspedīcija. Iepriekš viņi vairākkārt pētījuši ledājus arī Islandē un Grenlandē.