Eiropas jaunā autortiesību direktīva varētu pamatīgi izmainīt interneta vidi

Iepriekšējā Eiropas autortiesību direktīva tika pieņemta ap tūkstošgades miju, kad internets ne tuvu nelīdzinājās tam, kāds tas ir mūsdienās. Kopš tā laika digitālās satura platformas un sociālie tīkli ieņēmuši milzīgu lomu mūsu ikdienā, bet šajos tirgos dominē tikai daži starptautiski milži kā "Youtube" un "Facebook". Tie nereti pelna uz radošu darbu autoru rēķina.

"Tas, ko mēs cenšamies izdarīt, ir panākt labāku līdzsvaru starp radošiem cilvēkiem – autoriem – un platformām, kuras viņu darbus izmanto, lai autori saņemtu godīgu samaksu," norāda Eiroparlamenta sarunvedējs Aksels Voss.

Debates par jauno direktīvu sākās jau pirms trim gadiem, bet ilgu laiku tās bija iestrēgušas, jo digitālie milži izvērsa kampaņas, biedējot, ka direktīva izraisīs cenzūru. Galvenie strīdu objekti bija tās 11. un 13. pants. 11. pants paredz, ka "Google News" un citas komerciālas platformas nevarēs vienkārši pārpublicēt žurnālistu darbus pilnā apjomā – tām būs vai nu jāpārtrauc to darīt, vai jāpanāk vienošanās ar autortiesību īpašniekiem par peļņas dalīšanu.

Savukārt 13. pants pārnes atbildību par nelegālām augšupielādēm no lietotājiem uz platformām. Citiem vārdiem, piemēram, "Youtube", līdzīgi kā to jau dara telekanāli un radiostacijas, būs jāvienojas ar nacionālo valstu autortiesību aģentūrām par apmaksu un aktīvāk jākontrolē nelegāls saturs tā vietā, lai pasīvi gaidītu, kamēr kāds par to pasūdzas.

"Tas, ko mēs sakām, ir: jūs esat radījuši biznesa modeli, kas novedis pie masveida autortiesību pārkāpumiem, jums ir par to jāuzņemas atbildība un jāiegādājas licences. Kā jūs to izdarīsiet – tā ir jūsu darīšana," saka Voss.

Autortiesību īpašnieki no jaunās kārtības varētu būt ieguvēji – tā uzskata Latvijā jomu pārraugošā biedrība AKKA/LAA. Līdzšinējā kārtība autorus bieži vien atstājusi ar ubaga tarbu.

"Par vienu aplūkojumu "Youtube" maksā ar zināmiem nosacījumiem 0,001 eirocentu. Ja tev ir miljons skatījumu, tā summa tik un tā ir ārkārtīgi niecīga. Viņi nevarēs vienkārši no vienas puses patvaļīgi noteikt, cik mēs jums maksājam un vai vispār maksājam," saka AKKA/LAA pārstāve Ieva Kolmane.

Lai jaunā kārtība neskartu vārda brīvību vai jaunuzņēmumus, paredzēts, ka šāds pienākums būs tikai platformām, kuras ir vecākas par trim gadiem, kuru ikmēneša unikālie apmeklējumi pārsniedz piecus miljonus un kuru apgrozījums pārsniedz 10 miljonus eiro gadā.

Latvijas lielākais interneta uzņēmums "Draugiem Group" norāda, ka tam direktīva bažas nesagādā. Ietekmi uzņēmums jutīšot, tomēr izmaiņas nebūšot lielas, jo autoru tiesības uzņēmums cenšoties nosargāt jau šobrīd.

"Izmantojam vienkāršākās tehnoloģijas, kuras izmanto jebkurš cits jomas uzņēmums, kas atpazīst mūziku, atpazīst bildi, video fragmentus un tas jau tiek darīts. Protams, arī reaģējam uz cilvēku ziņojumiem. Bet būsim godīgi – lai izķertu pārkāpumus, tur noteikti būs jāiesaistās cilvēkiem," skaidro "Draugiem Group" runasvīrs Jānis Palkavnieks.

Galīgais lēmums par direktīvas spēkā stāšanos vēl nav pieņemts. Kaut februārī Eiropas iestādes panāca vienošanos par tās galīgo redakciju, par direktīvu līdz 18. aprīlim vēl jānobalso Eiroparlamentam. Turklāt direktīva stāsies spēkā pakāpeniski, katrai Eiropas dalībvalstij iestrādājot to savos nacionālajos likumos. Arī tajos iespējamas gana būtiskas atšķirības.