Teju 50 gadus vecā NASA zonde "Voyager 1" tuvojas vienas gaismas dienas attālumam

"Ja es pirmdien pulksten 8 nosūtu komandu ar tekstu: "Labrīt, Voyager 1", atbildi saņemšu tikai trešdien ap to pašu laiku," skaidro NASA "Jet Propulsion Laboratory" projekta vadītāja Sūzija Doda.

"Voyager 1", kas savu ceļojumu kosmosā sāka 1977. gadā, ir tālākais cilvēka radītais objekts kosmosā — šobrīd tas atrodas 15,8 miljardu jūdžu (aptuveni 26 miljardu kilometru) attālumā, starpzvaigžņu telpā. Gan "Voyager 1", gan tā dvīnis "Voyager 2" ir vienīgie aparāti, kas darbojas aiz heliosfēras — Saules magnētiskā lauka un daļiņu robežas.

Doda norāda, ka zondes jau sen strādā ar ierobežotu instrumentu skaitu: "Tie ir mūsu "seniori", un mums jāpieņem grūti lēmumi, lai zondes nodzīvotu līdz 50 gadu jubilejai 2027. gadā."

Signālu uzturēšana tik lielā attālumā ir liels izaicinājums. Zonde datus sūta tikai ar 160 bitiem sekundē — ātrumu, kas līdzinās 1990. gadu sākuma interneta pieslēgumam. "Signālam ir jānokļūst milzīgā attālumā, un tas vienkārši izkliedējas. Lai to uztvertu, mums jāizmanto vairāku antenu sistēmas," saka Doda.

Zemā datu caurlaidība nozīmē, ka inženieriem ir maz informācijas par zondes veselību, un, ja rodas problēmas, reakcijas laiks ir ļoti ilgs. Tāpēc abiem "Voyageriem" ir augsta autonomija — tie spēj paši pāriet drošajā režīmā, ja konstatē bojājumu.

"Voyager 1" kopš 1980. gada novembra, kad tas veica pēdējo lidojumu garām Saturnam, nav mainījis ne trajektoriju, ne ātrumu. Tas joprojām traucas kosmosā ar 38 000 jūdžu stundā.

Arī "Voyager 2" gaida līdzīgs atskaites punkts — vienas gaismas dienas attālums, tiesa, tikai 2035. gadā, taču NASA neprognozē, ka tas tobrīd vēl darbosies. "Tomēr viņi mūs turpina pārsteigt," atzīst Doda.

Lielākie izaicinājumi ir ierobežotā jauda, nepieciešamība uzturēt zondes pietiekami siltas un nodrošināt, ka antena ir precīzi vērsta pret Zemi. "Ja sasaltu degvielas līnijas un antena novērstos, misija būtu beigusies — mēs vairs nevarētu sazināties ar zondi," uzsver Doda.

Līdz 2027. gadam būs jāizslēdz vēl vairāki instrumenti, taču komanda cer saglabāt darbībā galvenos zinātniskos rīkus — staru detektoru, magnometru un plazmas viļņu instrumentu.

Zondes šobrīd pēta heliopauzi — robežu, kur karstā Saules plazma sastop auksto starpzvaigžņu vidi. "Domājiet par to kā par jūras krastu: pie malas ir viļņi un turbulences, bet tālāk ūdens kļūst mierīgs. "Voyageri" mēra šos "viļņus"," skaidro Doda.

NASA cer, ka zondes vēl vairākus gadus varēs sniegt datus, kas ļaus "iezīmēt" Saules ietekmes robežas. "Es mīlu šos kosmosa kuģus. Tie ir mūsu vēstnieki Visumā," saka Doda.