Vai cilvēki varēs vairoties kosmosā? Eksperti aicina steidzami par to domāt

Ziņojums, kas publicēts zinātniskajā žurnālā "Reproductive Biomedicine Online", apvieno reproduktīvās medicīnas, aviācijas un kosmosa zinātnes, kā arī bioētikas ekspertus. Tajā brīdināts, ka cilvēku aktivitāšu straujā izplešanās kosmosā apsteidz politiku un drošības standartus, kas paredzēti reproduktīvās veselības aizsardzībai, vēsta "Euronews".

"Pirms vairāk nekā 50 gadiem divi zinātniski sasniegumi izmainīja priekšstatus par iespējamo – pirmais nolaišanās uz Mēness un pirmais pierādījums cilvēka apaugļošanai in vitro metodē," norāda klīniskais embriologs Džailss Palmers no "International IVF Initiative". "Tagad šīs revolūcijas saduras: kosmoss kļūst par darba vidi un galamērķi, bet mākslīgās apaugļošanas tehnoloģijas ir kļuvušas ļoti attīstītas un plaši pieejamas."

Kosmoss – "naidīga vide" cilvēka bioloģijai

Lai gan mākslīgās reprodukcijas tehnoloģijas, piemēram, IVF (mākslīgā apaugļošana mēģenē – aut. piez.) un ICSI (viens no ekstrakorporālās mākslīgās apaugļošanas veidiem – aut. piez.), pēdējos gados ir strauji attīstījušās, joprojām nepastāv vienoti starptautiski standarti, kā kosmosā pārvaldīt ar reproduktīvo veselību saistītos riskus.

Pētījumā uzsvērts, ka kosmoss, lai arī arvien biežāk tiek uzskatīts par "ikdienišķu darba vidi", joprojām ir "naidīgs cilvēka bioloģijai".

"Mikrogravitācija, kosmiskais starojums, traucēti diennakts ritmi, spiediena atšķirības un ekstremālas temperatūras orbītā" var negatīvi ietekmēt gan sieviešu, gan vīriešu reproduktīvos procesus, norāda autori.

Dzīvnieku pētījumi liecina, ka pat īslaicīga starojuma iedarbība var izjaukt menstruālo ciklu un palielināt vēža risku. Savukārt par ilgtermiņa ietekmi uz astronautiem pēc ilgiem lidojumiem dati joprojām ir nepietiekami.

Īpaši jutīgi ir reproduktīvie audi, kuriem pastāv paaugstināts DNS bojājumu risks. Pētījumā uzsvērts, ka informācija par starojuma kumulatīvo ietekmi uz vīriešu auglību ilgstošu misiju laikā ir "kritiska zināšanu nepilnība".

Vai IVF nākotnē varētu notikt kosmosā?

Līdz šim neviens cilvēks kosmosā nav ieņēmis bērnu vai dzemdējis, un grūtniecība joprojām ir stingri aizliegta jebkādos lidojumos ārpus Zemes.

Tomēr pētījuma autori norāda, ka automatizētas apaugļošanas un šūnu sasaldēšanas tehnoloģijas teorētiski varētu būt piemērotas kosmosa apstākļiem.

"Mākslīgās reprodukcijas tehnoloģiju attīstība bieži sākas ekstremālos apstākļos, bet ātri izplatās plašāk," uzsver Palmers. "Tās risina situācijas, kurās bioloģiski reprodukcija ir iespējama, bet to ierobežo vide, veselība vai apstākļi – un tas jau šobrīd plaši attiecas uz dzīvi uz Zemes."

Pētījuma autori uzsver – ētiskie jautājumi par cilvēka vairošanos kosmosā vairs nav atliekami uz nenoteiktu nākotni.

"Paplašinoties cilvēku klātbūtnei kosmosā, reproduktīvā veselība vairs nevar palikt politikas aklajā zonā," saka pētījuma līdzautors, NASA pētnieks Dr. Fati Karuija. "Steidzami nepieciešama starptautiska sadarbība, lai aizpildītu kritiskās zināšanu nepilnības un izstrādātu ētiskas vadlīnijas, kas aizsargā gan profesionālos, gan privātos astronautus."

Eksperti uzsver, ka šādi pasākumi būs būtiski, ja cilvēce nopietni plāno ilgstošu klātbūtni ārpus Zemes.