Baldones observatorijā atklāts jauns asteroīds
Asteroīds, ko astronoms Baldones observatorijā fiksēja 2017. gada 29. jūlija naktī, nu oficiāli apstiprināts kā jaunatklājums un iekļauts katalogā ar nosaukumu "LU fonds", informē Latvijas Universitāte (LU).
Asteroīds ar numuru 658398 jeb Lufonds = 2017 RE3 nosaukts par godu visiem LU Fonda mecenātiem, kas devuši savu ieguldījumu Latvijas izglītībā, zinātnē un arī Baldones teleskopa modernizācijā. Kaut tas pamanīts jau krietni sen, nav nekas neparasts, ka līdz pilnīgai jauna objekta apstiprināšanai var paiet pieci vai vairāk gadi.
"Lai pilnībā pārliecinātos, ka pamanīts jauns objekts, nepieciešami vairāki novērojumi, kas apliecina tā kustīgumu noteiktajā orbītā. Asteroīda "LU fonds" pozīciju mērījumu apjoms un precizitāte uzkrāta 15 tuvošanās reizēs Zemei, un šajā darba iesaistījās arī citas observatorijas visā pasaulē," stāsta LU Astronomijas institūta vadošais pētnieks Ilgmārs Eglītis.
Jaunatklātā asteroīda aptuvenais izmērs ir viens kilometrs, tam ir iegarena forma. Tā attālums no Saules ir 2,78 astronomiskās vienības (apmēram 417 miljoni kilometru), bet vienu apriņķojumu ap Sauli tas veic 5,26 gados. Atklāšanas brīdī asteroīds atradās Zivs zvaigznājā starp Marsu un Jupiteru un bija 20,8 zvaigžņlieluma objekts.
No Zemes redzamo debess objektu spožumu mēra zvaigžņlielumos un apzīmē ar burtu "m". Tā ir apgriezta logaritmiska skala – jo mazāks zvaigžņlielums, jo debess ķermenis spožāks. Spožākās no Zemes saskatāmās zvaigznes ir ar zvaigžņlielumu 1 (m = 1), bet blāvākās ar zvaigžņlielumu 6. Zvaigznes ar zvaigžņlielumu 7 vai vairāk mums ar "neapbruņotu" aci jau vairs nav saskatāmas. No 2008. gada, kad Baldones observatorijā pētījumu programmas "Saules sistēmas mazo ķermeņu pētījumi" ietvaros zinātnieki sāka novērot asteroīdus, atklāti 149 šādi objekti. Vairums no atklājumiem ir tieši Eglīša nopelns. Kā atzīst pētnieks – novērošana ir viņa sirdslieta.
Arī pasaulē šie pētījumi ir salīdzinoši neseni, šobrīd Saules sistēmā atklāti vien 45% no visiem Zemei iespējami bīstamajiem asteroīdiem. Astronomi no Zemes neredz objektus, kas atrodas Saules pusē, tāpēc tos palīdz pamanīt vērojumi no kosmiskajiem kuģiem. Pētnieks skaidro, ka jaunu asteroīdu, jo īpaši to, kas tuvāk Zemei, atklāšana ir būtiska mūsu drošībai. Arī vien kilometru liels objekts, ietriecoties Zemē, var radīt postošas, civilizācijai pat letālas sekas.
"Šis asteroīds uzskatāms par samērā lielu, lai gan lielākais, ko esmu atklājis, ir 32 kilometrus liels. Taču tāda lieluma objektu Saules sistēmā nav daudz," stāsta Eglītis.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
