DNS pētījums atklāj straujas izmaiņas cilvēka gēnos

Pētījuma vadītāji, tostarp ģenētiķi Deivids Reihs un Ali Akbari, izstrādāja jaunu metodi, kas ļauj izsekot, kā laika gaitā mainās dažādu gēnu variantu izplatība populācijā. Viņi konstatēja, ka dažas īpašības kļuvušas biežākas, bet citas — retākas.

Piemēram, gēni, kas saistīti ar gaišu ādu un rudiem matiem, Eiropā laika gaitā kļuvuši izplatītāki. Iespējams, tas ir saistīts ar spēju efektīvāk ražot D vitamīnu, kas ir svarīgi ziemeļu reģionos ar mazāku saules gaismu.

Vienlaikus dažas īpašības kļuvušas retākas. Piemēram, viens no gēnu variantiem, kas saistīts ar vīriešu plikpaurību, pēdējo 7000 gadu laikā ir kļuvis mazāk izplatīts. Tas varētu būt samazinājis plikpaurības izplatību par aptuveni 1–2 procentiem.

Šādi piemēri parāda, ka evolūcija turpina ietekmēt cilvēku arī salīdzinoši nesenā pagātnē.

Pētījums analizēja arī slimību riskus. Tika atklāts, ka gēnu variants, kas palielina multiplās sklerozes risku, pirms aptuveni 6000 gadiem kļuva ļoti izplatīts, bet pēdējo 2000 gadu laikā dažās Eiropas populācijās tas atkal samazinājies.

Tāpat gēni, kas saistīti ar uzņēmību pret tuberkulozi, pēdējo 3000 gadu laikā kļuvuši retāki, savukārt citi gēnu varianti, kas var nodrošināt aizsardzību pret infekcijām (piemēram, HIV vai mēri), kādā periodā kļuvuši izplatītāki.

Interesanti, ka pētnieki novēroja arī samazinājumu gēnu kombinācijās, kas saistītas ar paaugstinātu risku saslimt ar 2. tipa diabētu, bipolāriem traucējumiem un šizofrēniju. Tomēr tas nenozīmē, ka agrāk šīs slimības bija biežākas.

Zinātnieki uzsver, ka mūsdienu vide un dzīvesveids būtiski atšķiras no tiem apstākļiem, kādos cilvēki dzīvoja pirms tūkstošiem gadu, un tas arī ietekmē veselību mūsdienās.