Pēc nodokļu reformas strādājošo ienākumi pieaugs, sola Finanšu ministrija
Lai arī paredzēts ieviest jaunu veselības maksājumu un progresīvo ienākuma nodokli, nākamgad saņemot algu, 99% strādājošo maciņos būs vairāk naudas nekā šobrīd. To par gaidāmo nodokļu reformu sola Finanšu ministrija.
Šobrīd nodokļu reforma daļēji akceptēta valdībā, un šomēnes tā tiks pieņemta Saeimā. Eksperti uzteic reformu par ieceri mazināt nevienlīdzību, kā arī par reinvestētās peļņas neaplikšanu ar nodokli. Tikmēr uzņēmēji valdībai pārmet, ka tā viņus piekrāpusi, solot ekonomisko izrāvienu, kura tomēr nebūs.
Ekonomisti norāda, ka lielākā pozitīvā ietekme nodokļu reformā būs no reinvestētās peļņas neaplikšanas ar uzņēmumu ienākuma nodokli.
Tā ir vienīgā strukturālā reforma. Tas pēc būtības sodīs uzņēmējus par naudas izņemšanu no sava uzņēmuma. Izņemt naudu no uzņēmuma tagad būs dārgāk.
Šāds modelis ļoti veiksmīgi darbojas Igaunijā, kur uzņēmumiem ir daudz vairāk līdzekļu, kas ļauj piesaistīt banku kredītus biznesa attīstībai, kā arī pozitīvi atsaucas uz ēnu ekonomiku.
Pašreizējā situācijā uzņēmējs, kurš apsver iespēju maksāt aplokšņu algas, saprot, – ja viņu pieķers un piemēros sodu, viņš aizvērs ciet vienu "čaulu" un atvērs jaunu, kurā strādās tie paši cilvēki. Pēc reformas uzņēmumos būs uzkrāts daudz vairāk naudas un to pamest būs daudz dārgāk.
Šis gan ir vienīgais punkts, par kuru eksperti reformu vienbalsīgi slavē. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) uzskata, ka valdība uzņēmējus ir piekrāpusi, rupji pārkāpjot pērn augustā panākto vienošanos.
Tā sajūta šobrīd ir tāda, ka kaimiņu puika ir atnācis un pateicis, ka Ziemassvētku vecītis īstenībā neeksistē, lai arī mēs no pagājušā augusta bijām sajūtā, ka Ziemassvētku vecītis eksistē. Tagad izrādījies, ka vecīša nav, bet ir kaimiņa onkulis, kurš apģērbies par Ziemassvētku vecīti. No sešiem punktiem attiecībā uz vienošanos par nodokļiem izpildīti ir tikai viens jeb 83% – tāda ir bilance.
Kučinskis tiek kritizēts gan par progresīvā ienākuma nodokļa ieviešanu, gan par minimālās algas celšanu par 50 eiro. Tas ekonomikai nodarīšot vairāk slikta nekā laba, neļaujot panākt ekonomisko izrāvienu, kas nepieciešams, lai valsts nenonāktu krīzē, kad pēc pāris gadiem sāks apsīkt Eiropas fondu nauda.
Pirmā lieta bija panākt, lai nodokļu maksāšana būtu lētāka gan no biznesa, gan publiskā sektora viedokļa. Tagad ar vairākām nodokļu likmēm radīta vēl sarežģītāka sistēma.
Ne visi ekonomisti piekrīt, ka Rietumeiropā plaši izplatītā prakse ar nodokļu starpniecību pārdalīt naudu no bagātajiem nabadzīgākiem varētu kaitēt Latvijas ekonomikai.
Latvijā līdz šim nodokļu sistēma bijusi diezgan nelabvēlīga mazo algu saņēmējiem, savukārt ar lieliem ienākumiem tā bijusi izdevīga. To var nedaudz pamainīt, es domāju, tas lielu kaitējumu izaugsmei nenodarīs.
Strautiņš pieļauj, ka Latvijas piemēram par progresīvās nodokļu likmes ieviešanu varētu sekot arī Igaunija un Lietuva.
Lai arī eksperti kopumā ir vienisprātis, ka reforma nenodrošinās politiķu sākotnēji solīto ekonomisko izrāvienu, absolūtais vairākums strādājošo, izņemot pašus turīgākos, būs ieguvēji.
Finanšu ministrijas aprēķini liecina, ka ieguvēji no reformas būs teju 99% strādājošo, bet nodokļu slogs pieaugtu tikai procentam algu saņēmēju, kas mēnesī nopelna virs pieciem tūkstošiem. Lielākie ieguvēji no reformas būs ģimenes ar bērniem, kur vecāki saņem minimālo algu. Viņiem mēnesī klāt nāks vairāk nekā 100 eiro. Tikmēr persona bez apgādājamiem ik mēnesi saņemtu klāt 58 eiro. Cilvēkiem ar tūkstoš eiro lielu algu ieguvums būs no 7 līdz 14 eiro mēnesī, bet tiem, kuru alga pārsniedz divus tūkstošus, pielikums būs no 20 līdz 40 eiro. Par nosacīti zaudētajiem var uzskatīt "superlielo" algu saņēmējus, kas mēnesī zaudētu apmēram 7 līdz 14 eiro.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
