Izdegušajā Normunda Krapša kabinetā nebija dūmu detektora

Tas rada riskus, vai apdrošinātājs vispār segs zaudējumus, ko radījuši uguns postījumi. Ministrija pirms diviem gadiem Māra Kučinska valdībai prasījusi pusotru miljonu jauniem ugunsdrošības aprīkojumiem. 111 000 arī Stabu ielas ēkai, tomēr prasītais iedots tikai daļēji, un tas izlietots citām vēl sliktākā stāvoklī esošām iekšlietu ministrijas ēkām.

Pirmie atklātās liesmās degošo Stabu ielas māju ap plkst. 21.30 pamanīja garāmgājēji. Viņi arī izsauca ugunsdzēsējus, kuri ieradās piecu minūšu laikā.

Ugunsgrēku izdevās likvidēt tikai pēc vairāk nekā četrām stundām. Cietušas telpas trīs stāvos. Ceļu policijas priekšnieka un viņa palīdzes kabinets pilnībā nopostīts.  Viss liecina, ugunsgrēks sācies tieši tur. Normunds Krapsis stāsta, – pirmo šā gada darba dienu esot beidzis kā ierasts, kabinetā nav atstāta ne svece, ne kas cits viegli uzliesmojošs.

Normunds Krapsis

Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks

NP: No jūsu puses nekas tur netika atstāts?

Krapsis: Nē, nē. Kategoriski izslēgts.

NP: Cikos Jūs atstājāt kabinetu tajā vakarā?

Krapsis: Ap kādiem plkst. 17.05 vai plkst. 17.10. Nedaudz vēlāk kā beidzas darba diena. Pēc pieciem vakarā.

Krapša kabinets bijis aizslēgts. Tajā neatradās sabiedriski nozīmīgi materiāli. Formas tērps, apbalvojumi, dienesta iedzīve. Fotoradaru fiksētie ātrās braukšanas sodi, arī pārsūdzības auto pārvadājumu pārkāpumu lietās, kur sodi var būt tūkstošos, glabājās stāvu zemāk. Ar ugunsgrēka dzēšanas darbiem šīs administratīvas pārkāpumu lietas bojātas. Bet pagaidām nav ziņu, kas ir neatgriezeniski iznīcināts.

Normunds Krapsis

Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks

Tīri subjektīvi es tādu ļaunprātību izslēgtu. Ja man prasa, tāda nevarētu būt. Tādai nevajadzētu būt. Teiksim tā, – ja kāds kaut ko vēlējās iznīcināt, tad tas nebija mans kabinets, ar ko vajadzēja sākt.

 

Tieši virs Krapša kabineta strādā Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) 1.nodaļa.  Tās izmeklētāji strādā ar  sabiedrībā  lielu rezonansi izraisījušām krimināllietām, kuros noziegumi mērāmi miljonos.

Pierādījumi lietās sašūti biezās papīra mapēs. Nereti sējumi visi nesatilpst seifos un stāv uz izmeklētāju galda, skapjos vai pat uz grīdas.

Otrdienas ugunsgrēka liesmu mēles skārušas arī ENAP izmeklētāju kabinetu logus.

Inta Ķuzis

Valsts policijas priekšnieks

Ķuzis: Tur (ENAP telpās) faktiski atradās izmeklēšanas nodaļa, kas izmeklē sarežģītas lietas.

NP: Vai tur atradās izmeklētāji, kuri izmeklē, piemēram, banku lietas?

Ķuzis: Tai skaitā.

Viena no skaļāk ENAP pērn uzsāktajām lietām, saistīta ar "Trasta komercbankas" likvidāciju. Izmeklētāji domā, ka likvidācijas process izmantots savtīgās interesēs – notikusi naudas izspiešana organizētā grupā un naudas atmazgāšana. Tajā iesaistīts oficiāli valsts ieceltais bankas likvidators Ilmārs Krūms un iepriekš ietekmīgais maksātnespējas administrators Māris Sprūds, kurš bijis arī dāsns partiju sponsors.

"Nekā Personīga" zināms, šī lieta ugunsgrēka laikā neatradās Stabu ielas ēkā, bet gan prokuratūrā. Piektdien policija to netieši apstiprināja. ENAP prokuratūrai lūgusi sākt kriminālvajāšanu pret Sprūdu, Krūmu un vēl četrām personām.

Rihards Kozlovskis

Iekšlietu ministrs (Vienotība)

NP: Jūs esat drošs, ka visas lietas glabājas seifos?

Kozlovskis: Man nav pamata neticēt Valsts policijas priekšnieka teiktajam. Galvenās lietas nav cietušas, tas man bija pirmais jautājums tajā vakarā, kad uzzināju, par to, ka sācies ugunsgrēks.

NP: Kā tas varēja būt, ka policijas ēkā nenostrādāja signalizācija un par ugunsgrēku ar atklātu liesmu pirmie ziņoja garāmgājēji?

Kozlovskis: Es varu atbildēt tā. Ir ierosināts kriminālprocess. Kriminālizmeklēšanas pārvalde to visu izmeklēs. Esmu pārliecināts, ka objektīvi izmeklēs. Jo tā ir pārvalde, kas izmeklēja Zolitūdes lietu. Bet ir ļoti daudzi jautājumi, kā tas varēja notikt.

Stabu ielas ēkas apsargs apgaitu vakarā beidzis plkst. 19.30 un nodevis maiņu. Tobrīd nekādu dūmu vai citu ugunspostījumu pazīmju nav bijis.

Trauksmes signalizācija ēkā nostrādāja tikai 5. stāvā pēc tam, kad stāvu zemāk Ceļu policijas priekšnieka kabinets jau dega liesmās.

Normunds Krapsis

Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks

NP: Vai jūsu kabinetā bija  dūmu detektors?

Krapsis: Nē, nebija.

NP: Vai bijāt norādījis, ka tam tur būtu jābūt?

Krapsis: Mēs esam šo telpu lietotāji un par šiem jautājumiem atbild Nodrošinājuma valsts aģentūra. Jebkurā gadījumā tas nav manas kompetences jautājums.

Pirms 34 gadiem ekspluatācijā nodoto Stabu ielas ēku, tāpat kā citas iekšlietu ministrijas būves, apsaimnieko Nodrošinājuma valsts aģentūra. Aģentūra ir atbildīga arī par ugunsdrošības prasību ievērošanu šajos īpašumos.

Natālija Rateniece

Nodrošinājuma valsts aģentūras direktora vietniece

Konkrētie kabineti, kuros sākās ugunsgrēks, šie kabineti nebija aprīkoti ar dūmu detektoriem. NP: Vai notikušais neliecina, ka detektoru skaits ir bijis nepietiekams? Rateniece: Vienmēr var vēlēties vairāk. Mēs uz to ejam!

2016. gada vasarā iekšlietu ministrija Māra Kučinska vadītajai valdībai prasīja 1 504 240 eiro, lai ēkas aprīkotu ar ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmām. Informatīvajā ziņojumā ministrija rakstīja, ka līdzekļi vajadzīgi minimālai ugunsdrošības prasību nodrošināšanai. Sarakstā minēti daudzi īpašumi, tajā skaitā Stabu ielas ēka.

Tomēr valdība piešķīra trešo daļu no prasītā. Pērn 300 000 izlietoti citām ēkām, ne Stabu ielai. Tagad tas var rūgti atmaksāties. Stabu ielas māja ir apdrošināta par 9 000 000 kompānijā "Compensa". Teorētiski "Compensai" vajadzētu segt ugunspostījumu radītos zaudējumus. Tomēr apdrošinātājs var atteikties to darīt, ja trauksmes signalizācijas sistēma bijusi nepilnīga un dūmu detektoru ugunsizcelšanās vietā vispār nebija. Aģentūra vēl nav saņēmusi apdrošinātāja atbildi.

Natālija Rateniece

Nodrošinājuma valsts aģentūras direktora vietniece

Man nav pretējas informācijas, ka tas nenotiks. Jo ēka ir apdrošināta. Tās pārstāvji šonedēļ ēku apsekoja un bija eksperts, kam vajadzētu sagatavot remontdarbu tāmes. Visam vajadzētu būt kārtībā.

Apdrošināšanas kompānija "Compensa" pēc ilgāka pārdomu brīža neatklāja, vai tā segs ugunsgrēka radītos remondarbus: "Varam apliecināt, ka "Compensa" veic visas likumā un apdrošināšanas līgumā noteiktās darbības, bet mēs nedrīkstam sniegt jebkādu informāciju par konstatētajiem faktiem vai secinājumiem. Tāpēc, lai nekādā veidā netraucētu iespējami uzsākto operatīvo darbību veikšanu, "Compensa" atturas no jebkādas informācijas sniegšanas un publiskošanas."

Neoficiāla informācija liecina, ka policistu vidū valda liela neapmierinātība ar pagājušajā gadā solīto, taču praksē neīstenoto algu paaugstinājumu. Ir jaunākie kārtības policijas inspektori ar turpat divdesmit gadu stāžu, kuriem nav iespējams nopelnīt mēnesī uz rokas vairāk kā 640 eiro. Ja agrāk policisti piepelnījās otros darbos, piemēram, strādājot par apsargiem, tad tagad daļai uzlikti ierobežojumi, piemēram, vecākie kriminālpolicijas inspektori vairs nedrīkst strādāt otru darbu. Tas izraisījis rekordlielu likumsargu deficītu. Valsts policijā pašlaik ir nepilns tūkstotis vakanču. Visvairāk Rīgā, un tieši kriminālpolicijā.

Šogad atalgojums policistiem netiks celts, un viņi var cerēt  vienīgi uz piemaksām un prēmijām, taču pat divdesmit gadus dienestā esošie ierindas policisti neatceras, kad pēdējo reizi tādu saņēmuši.

Premjers Māris Kučinskis aizņemtības dēļ nepiekrita intervijai, kāpēc valdība savulaik neatbalstīja visu Iekšlietu ministrijas prasīto summu ugunsgrēka izziņošanas sistēmām saviem īpašumiem. Rakstiskās atbildēs premjers atrunājas, ka, pieņemot pagājušā un šā gada budžetu, tikušas ņemtas vērā Iekšlietu ministrijas izvirzītās būtiskākās prioritātes. Finansējums ugunsnelaimju konstatēšanai neesot bijis starp tām.