Skolu reforma: sola sociālo atbalstu darbu zaudējušajiem pedagogiem

Sākot no šī gada 1. martā Izglītības un zinātnes ministrija ir paredzējusi slēgt, reorganizēt vai likvidēt aptuveni 40 mācību iestādes visā Latvijā. Tās aplēses liecina, ka 77 pirmspensijas vecuma pedagogi no šīm mācību iestādēm varētu kvalificēties sociālā atbalsta saņemšanai.

Atbalstu varēs saņemt konkrēta pedagogu grupa, kas atbildīs vairākiem kritērijiem – līdz pensionēšanas vecumam atlikuši mazāk nekā trīs gadi, pedagoga kopējam darba stāžam izglītības iestādēs jābūt vismaz 25 gadiem, no kuriem pēdējie pieci gadi nostrādāti pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības iestādē, kura tiek slēgta vai reorganizēta.

"Atbalsta spilvens ir vidējās izpeļņas apmērā sešu mēnešalgu apjoms – trīs pirmie mēneši bez nosacījuma un ceturtais, piektais, sestais mēnesis, ja pedagogs nestrādā specialitātē pēc šo trīs mēnešu iztecēšanas," saka izglītības ministrs Kārlis Šadurskis.

Izglītības darbinieku arodbiedrībā šo atbalstu gaidījuši jau sen, jo tas garantēs to, ka darbu zaudējušais pedagogs nepaliks bez ienākumiem līdz pat pensijas saņemšanai. Pēc sociālā atbalsta un vienreizējā atlaišanas pabalsta cilvēks deviņus mēnešus varēs saņemt bezdarbnieka pabalstu un tad izmantot iespēju priekšlaicīgi pensionēties, ja cits darbs nebūs atrasts. Tomēr arodbiedrībā uzskata, ka sociālā atbalsta saņēmēju kandidātu loks ir pārāk šaurs.

"Tas ir attiecināms uz vispārizglītojošo skolu pedagogiem un mēs uzskatām, ka šādai programmai būtu jābūt arī pieejamai citu izglītības jomu pedagogiem, piemēram, profesionālās izglītības iestāžu pedagogiem vai interešu izglītības jomā, ka būtu jābūt pieejamai šādai programmai pilnīgi visiem pedagogiem tur, kur skolu slēdz vai reorganizē," teic LIZDA valdes priekšsēdētāja Inga Vanaga.

Savukārt pašvaldību vadītāji bažījas par tiem skolotājiem, kuri uz skolas slēgšanas brīdi būs jaunāki par 60 gadiem un atbalstam nekvalificēsies.

"Jāskatās ir, kas notiks ar tiem cilvēkiem, kuriem ir gadi teiksim 50-55, 57-58. Ko viņi darīs? Jo viņi jau no savas dzīvesvietas neizbraukās kaut kur tālu. Viņi nebrauks ne uz Rīgu, ne uz Daugavpili, kur arī samazinās skolas. Kā viņi tiks pie darba un pie šī nodrošinājuma, lai varētu izdzīvot laukos?" vaicā Cesvaines novada domes priekšsēdētājs Vilnis Špats.

"Ja skolotājs ir sācis strādāt par skolotāju teiksim 25-26 gados, tad viņam šodien ir 45-46 gadi un kā tad viņš, ja viņam nekāda atbalsta nav, es domāju, ka tieši tiem cilvēkiem, kas ir 50-60 gadi, vajag to palīdzību, jo tad vēl nav tas maksimālais stāžs sasniegts," norāda Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Artūrs Dukulis.

Lai arī pašvaldības jau savlaicīgi mēģina atrast citas piemērotas darba vietas pedagogiem, esot skaidrs, ka daudzi mūža nogalē nespēs pārkvalificēties. Tikmēr izglītības ministrs pārkvalificēšanās iespējas saskata sociālās palīdzības jomā, piemēram, pedagogiem, pārtopot par sociālajiem darbiniekiem.