"Sākās kā joks…" Igauņi stāsta, kā viņiem izdevās kļūt par Dziesmu un deju svētku dalībniekiem
Igauņu dejotāji no pierobežas Hānjas ciemata it kā pa jokam, it kā nopietni pirms pāris gadiem apņēmās tikt uz latviešu deju svētkiem. Palīdzot latviešu draugiem, viņiem tas patiešām izdevies – igauņi startēs kā Veclaicenes deju kolektīvs.
Visu Veclaicenes vecākās paaudzes deju kolektīvu "Korneti", kas patiesībā ir igauņu dejotāji no Hānjas ciemata, TV3 Ziņām neizdevās satikt – dažiem vēl jāpagūst apdarīt darbus pirms došanās nezināmajā piedzīvojumā, ko sauc par latviešu Dziesmu un deju svētkiem. Pāris apsviedīgo igauņu TV3 Ziņas uzņem Munameģa apkaimē, 15 kilometru attālumā no robežas, kur viens no dejotājiem kurina melno jeb dūmu pirti, kas, igauņiem par lepnumu, iekļauta UNESCO mantojumā.
Deju kolektīvs šeit brīvajā laikā sanāk kopā un šajā reizē labprāt pastāsta, kā pirms četriem gadiem iesaistījušies avantūrā, – tikt uz latviešu Dziesmu un deju svētkiem.
"Tas sākās kā joks. Jokojāmies, ka Somijas svētkos esam piedalījušies, Igaunijas arī, vajadzētu arī pie kaimiņiem latviešiem," stāsta deju kolektīvu "Korneti" dalībnieks Aigars Tūsiss.
Savukārt "Korneti" dalībnieks Sulevs Krāms min: "Esam Igaunijā bijuši dažādos festivālos, pasaulē dažādās vietās, tāpēc tas šķita, kā izaicinājums."
Izaicinājumu pieņēmuši un līdztekus igauņu vadītājai Ulvi Tomikai latviešu dejas sāka mācīt Einārs Strapcāns no Jaunalūksnes. Tā kā no pagasta šoreiz neviens uz svētkiem nebrauc, palīdzēt igauņiem tikt uz Daugavas stadionu kā misiju uztvēra Veclaicenes tautas nama vadītāja Maija Rozīte.
Man atbildēja, ka viņi var piedalīties tikai gājienā un ielu koncertos. Viņus tas neapmierināja, jo gribēja dejot uz laukuma.
Nolemts startēt senioru grupā, jo tur mazāka konkurence. Tā nu dibināts Veclaicenes vecākās paaudzes deju kolektīvs "Korneti", kurā dejo deviņi pāri. Latviešu dejas mācoties, igauņiem visvairāk noguruši īkšķi.
Kolektīva vadītāja Ulvi teica, pat ja mēs netiksim uz deju svētkiem, vismaz man kolektīvā būs vīri ar taisnām mugurām.
Lai gan novadā visi zinājuši, ka "Korneti" patiesībā ir igauņi, skatēs tomēr raudzīja, vai komisija šo mazo blēdību nemanīs.
"Nervozēju, ka tik nepamana. Skatījos, kā žūrija reaģē, vai saprot, ka tie ir igauņi vai nē. Ka tik mūsu viltību nepamana," stāsta Rozīte.
"Nekādas maskēšanās jau nebija. Apģērbā varbūt, puišiem vestes atšķīrās, meitenēm šis tas. Bet kopumā tā taču ir vecā Livonija," bilst Tūsiss.
Savukārt Krāms stāsta: "Visvairāk atbalstu saņemam no citiem latviešu dejotājiem. Viņi ir ļoti draudzīgi. Ja igauņiem var just savstarpēju konkurenci, bet latviešu grupas vienmēr saka, ka ir labi. Ja paši uz sevi lamājamies un mums liekas, ka bija slikti, latvieši uzmundrinās.
Pat līdz aprīlim viltnieki nezināja, vai plāns ir īstenojies, līdz uzzināja, ka konkurenci izturējuši un būs daļa no uzveduma "Māras zeme". Hānjes deju kolektīvam būs jau 30 gadu jubileja, bet tā dalībnieki dejo jau kopš skolas gadiem. Došanos uz Rīgu gaida, jo tad veselu nedēļu varēs būt ar draugiem kopā. Ja uz deju plača kaut ko nesapratīs, paskatīsies, ko dara kaimiņi.
Tas man kā kultūras darbiniecei, – tā ir augstākā latiņa, kad piedalās dziesmu svētkos. Bija koris, bija tāda pacilājuma sajūta, kad Veclaicenes vārds izskan starp pārējiem. Pacilātība arī tagad, kadVeclaicene skanēs.
Igauņi solījušies arī turpmāk uzstāties kā "Korneti", arī šovasar gaidāmajos novada pļaujas svētkos.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
