Parakstu vācējiem varētu izdoties apturēt Latvijas vēsturē vērienīgākā vēja ģeneratoru parka celtniecību
Dobeles pusē jau ilgāku laiku rūgst neapmierinātība ar Zviedrijas zaļās enerģijas uzņēmuma plāniem tur būvēt Latvijā lielāko vēja parku.
Zviedri gatavi ieguldīt 250 miljonus eiro un neprasa subsīdijas, ko saņem pašreizējie Latvijas vēja parku īpašnieki, pārdodot enerģiju obligātajā iepirkumā par augstāku tarifu. Taču projektu draud apturēt iedzīvotāju protesti, jo vietējie ir uztraukušies par vēja turbīnu ietekmi uz vidi un veselību.
Kurzemes pauguraine plūdeni pāriet Zemgales līdzenumā, tāpēc vējam tik tiešām ir kur ieskrieties. Tādēļ arī šādas pļavas izvēlētas par vietu topošajam Latvijas lielākajam vēja ģeneratoru parkam. Ja viss notiks pēc plāna, jau pēc dažiem gadiem tiks uzsliets vēja parks ar turbīnām 240 metru augstumā.
Tas notiks ar nosacījumu, ja vietējo iedzīvotāju protestiem projektu neizdosies iesaldēt.
Pirmās runas par topošo vēja parku izskanējušas jau pirms pieciem gadiem, bet konkrētākas aprises tas ieguvis pagājušogad, kad notikusi sabiedriskā apspriešana. Apkaimes iedzīvotājiem projekts šķitis aizdomīgs jau no sākuma. Pirmkārt, kā rakstīts arī valsts plānos, šīs zemes ir paredzētas lauksaimniecībai, ne vēja parkiem. Otrkārt, vēja parki negatīvi ietekmēšot vidi, piemēram, putnu migrācijas ceļus.
Un, protams, galvenās bailes – vai ģeneratori negatīvi neietekmēs apkaimes iedzīvotāju veselību.
Vibrācija, kas pēc gadiem var radīt sirds asinsvadu slimības, psihiskas saslimšanas, depresijas. Tas ir ļoti, ļoti uztraucoši, un neviens jau nevar parādīt nevienu šeit Latvijā veiktu pētījumu, mērījumu, jo mums nav precedenta. Šādus vēja parkus nav uz ko pētīt.
Škorņika projekta attīstītāju piedāvātos pētījumus, ka vēja ģeneratoru parki cilvēka veselību faktiski neietekmē, noraida, jo tie esot veikti par izmēros mazākām turbīnām. Tādēļ, lai apturētu projektu, sākta arī parakstu vākšana portālā "manabalss.lv" un vairākās vietās Dobelē. Līdz šim parakstījušies aptuveni 9000 cilvēku, ziņo parakstu vācēji. Parka investori, Zviedrijas zaļās enerģijas uzņēmums "Eolus" gan uzstāj, ka iedzīvotāju satraukumam nav nekāda pamata. Runas par ietekmi uz cilvēku veselību esot mīts.
"Tas ir visur pieminēts mīts, bet nekādu pierādījumu šim te apgalvojumam nav. Nu, ja nav pierādījumu, tad mēs nevaram runāt par tālāko. Runāsim vairāk ar iedzīvotājiem. Pieļauju, ka pirmdien jau iznāks publiski paziņojumi šajā sakarā, jo ažiotāža ir liela. No vienas puses prieks, cilvēki interesējas, tad mēs sāksim tādu nelielu skaidrošanas kampaņu," norāda SIA "Eolus" valdes loceklis Gatis Galviņš.
Par ietekmi uz putniem izvērtējumu veicis ornitologs Rolands Lebuss. Viņš norāda, ka tā būšot minimāla, jo parks neskar ne tradicionālas putnu pulcēšanās vietas, ne zemu pārlidojumu trases, kādas būtu, piemēram, starp ligzdošanas un barošanās vietām.
"Ja teiksim tie vietējie iedzīvotāji sāk attīstīt fantastikas cienīgus scenārijus par 1000 bojā gājušo putnu, tad tas varētu būt pirmais tāds vēja parks pasaulē, kur ir tik liels bojā gājušo putnu skaits. Jo pat tādi, kas ir novietoti salīdzinoši neveiksmīgās vietās Eiropā, ASV, tur lielākais cipars, kas uz staciju tiek rēķināts gadā, – ap 30-40," uzskaita ornitologs Rolands Lebuss.
Uz citu vietu projektu pārcelt investori arī negrasās. Viņi ir vairākus gadus pētījuši visu Latviju, līdz secinājuši, ka šīs pļavas uz Tukuma un Dobeles novadu robežas ir vienīgā vieta mūsu valstī, kur tik vērienīgu vēja parku iespējams uzcelt.
Mēs tur vēju mēram jau divus gadus un varam pateikt, ka vējš ir pietiekošs, lai būtu efektīva un laba ražošana. Šāds vēja parks pēc mūsu aprēķiniem varētu saražot 10% no Latvijas kopējā patēriņa. Gada patēriņa.
Kopējās investīcijas varētu sasniegt 250 miljonus eiro, bet galīgais cipars būšot atkarīgs no tā, vai ļaus uzstādīt visas plānotās 50 turbīnas.
Ekonomikas ministrijā uzsver, ka šādam vēja parkam būs jākonkurē elektrības brīvajā tirgū, jo jaunas bēdīgi slavenās obligātā iepirkuma komponentes atļaujas netiek izsniegtas jau kopš 2012. gada, un šajā ziņā nekas nemainīsies. Vēja parku celtniecība gan esot atbalstāma kaut vai morāli. Jo bez tiem Latvijai neizdosies sasniegt savus 2030. gadam nospraustos klimata un enerģētiskās neatkarības mērķus.
"Attiecībā uz zaļo enerģiju kā tādu kopumā skaidrs ir tas, ka ilgtermiņā šai enerģijai ir nākotne. Tas, ko mēs redzam, it īpaši uz vēja enerģiju, ka tā kļūst konkurētspējīga tuvāko gadu laikā bez tiešā valsts atbalsta kā tāda," uzsver ministrijas pārstāvis Andrejs Apaņuks.
Šobrīd par to, vai ļaut vēja parka celtniecību, lemj Vides pārraudzības valsts birojs. Kad lēmums būs pieņemts, visticamāk, decembrī, uzņēmums varētu vērsties Dobeles un Tukuma pašvaldībās, prasot saskaņojumu celtniecībai. Dobeles pašvaldības oficiālā nostāja šobrīd ir neitrāla, tomēr noprotams, ka domē valdošā attieksme ir noraidoša.
Tās ir nacionālās nozīmes lauksaimniecības zemes, kas noteikti būtu jāizmanto lauksaimniecībā. Otrs, mēs neredzam, ka tas varētu kaut kādu iespaidu atstāt uz elektrības cenu vai vēl kaut ko. Praktiski nekādu redzamu ieguvumu mums nav.
Ja pašvaldība atteiks projektam saskaņojumu, attīstītāji to varēs pārsūdzēt administratīvajā tiesā. Savukārt, ja saskaņojumus tiks dots, vēja turbīnu celtniecība varētu sākties tuvākā pusotra gada laikā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
