Aprit septiņi gadi kopš Zolitūdes traģēdijas: glābējiem tagad pieejams īpašs mācību trenažieris labirints
Nedēļas nogalē apritēja septiņi gadi kopš lielākās traģēdijas atjaunotās Latvijas vēsturē – Zolitūdes traģēdijas -, un šonedēļ īpašā rubrikā "900 sekundes" skaidro izmaiņas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) darbā gadu gaitā, kuru vidū mācību trenažiera labirinta pieejamība, lai ugunsdzēsēji glābēji būtu labāk sagatavoti darbam attiecīgos apstākļos.
Mācības paredz pārvietošanos šaurās ejās pie cilvēkiem, kuri jāglābj, līdzīgi, ja kas sagrūtu. Ir ieslēgtas arī atbilstošas skaņas. It kā šāds sagruvums tikko būtu noticis. Ejas tiešām ir tik šauras, ka tām var knapi izlīst cauri. Šis mācību trenažieris labirints Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžā ierīkots pēc Zolitūdes traģēdijas.
Šo labirintu nevar atcerēties, katrs līkums ir citāds, tāpēc tas perfekti trenē visas glābējiem nepieciešamās iemaņas. Koledžā šo apmācību iziet arī tie, kuri jau stažējas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā. Viņu vidū ir topošais ugunsdzēsējs no Alūksnes Raitis Semjonovs un topošais dienesta darbinieks Māris Berševics no Sabiles. Redzot puišus, kļūst skaidrs, ka uz šo dienestu nenāk gadījuma cilvēki.
VUGD Talsu daļas Sabiles posteņa ugunsdzēsēja glābēja autovadītāja palīgs Māris Berševics
"Man tas ir izaicinājums… Jebkas… Arī šādas situācijas… Un šeit, paldies Dievam, ir tāda vieta, kur var trenēties un uztrenēt domāšanu ārpus rāmjiem. Nebūs tā, ka vienu reizi izies un zinās. Nogriezīsies pa kreisi un vairs neesi standarta situācijā. Mani uz priekšu dzen azarts, tas nezināmais."
"Šis darbs viennozīmīgi ir jāmīl. Domāju, visi, kas te esam, mīlam. Tas ir patriotisms, azarts, pilnveidošanās, lielas izaugsmes, nav viegli," pārliecināts VUGD Alūksnes daļas ugunsdzēsēja glābēja palīgs Raitis Semjonovs.
VUGD nāk strādāt cilvēki, ar kuriem nav jārunā par motivāciju, stāsta koledžas pasniedzējs Jānis Pastars. Ne visas profesijas ar to var lepoties.
Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas Ugunsdzēsības un glābšanas darbu katedras pasniedzējs Jānis Pastars
"Acīs viņiem ir redzama dzirkstele. Tas viņiem pašiem no sevis nāk: redzams, to viņi grib darīt… Viņiem tas iekšā ir – palīdzēt, glābt… Par glābējiem uzreiz var redzēt, ka viņi ir motivēti, ieinteresēti, tāpēc viņi šo profesiju ir izvēlējušies. Tas ir redzams. Darbs un apmācība problēmas nerada."
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Un, ja šī motivācija ir, koledžas pasniedzēji var būt tikai domubiedri, kas palīdz apgūt noteiktas prasmes. Taču ikdienā mācību procesu aizēno neatrisināti sadzīves jautājumi. Koledžas vadība cer, ka mācību iestāde beidzot tiks pie jaunām telpām. Šis jautājums tika aktualizēts pirms septiņiem gadiem pēc Zolitūdes traģēdijas – topošajiem ugunsdzēsējiem glābējiem nepieciešams gan savs poligons, gan jauna koledžas ēka – vecā sen fiziski novecojusi. Audzēkņiem būtu nepieciešams arī baseins. Kamēr tā nav, apmācības notiek Daugavā.
Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas Ugunsdzēsības un glābšanas darbu katedras vadītājs Andris Molotanovs norāda, ka attiecīgs baseins 100% būtu nepieciešams. Jo Daugavā nevienu nevar iemācīt peldēt. "Mēs piebraucam ar laivu, ielecam iekšā, esam hidrotērpos un vestēs. Mēs to cilvēku glābjam, bet cilvēks labāk var iemācīties nirt, peldēt dažādos veidos, protams, tas ir daudz labāk!" viņš saka.
Šobrīd pēc septiņu gadu solījumiem "ledus esot izkustējies" un tiekot izskatīta iespēja celt jaunu koledžas ēku Jāņuvārtu ielā. Taču, kad tieši tas notiks, pagaidām nav zināms.
