Uz saturu

Aprit septiņi gadi kopš Zolitūdes traģēdijas: kas mainījies VUGD darbā?

Nedēļas nogalē apritēja septiņi gadi kopš lielākās traģēdijas atjaunotās Latvijas vēsturē – Zolitūdes traģēdijas -, un šonedēļ īpašā rubrikā "900 sekundes" skaidro, kas šo gadu laikā mainījies Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) darbā un kas palicis nemainīgs.

Atvērt vaļā dienesta automašīnas logus un manuāli vērt vaļā spoguļus ugunsdzēsējs glābējs Vladlens Rodionovs spiests darīt katru reizi, braucot uz izsaukumu. Jo citādi garāžā nav iespējams iekļūt – vārti ir par šauru. Un tā ir būtiska problēma, jo dienesta vīri glābj cilvēku dzīvības un katra sekunde šādos gadījumos ir dārga.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

VUGD Rīgas 3. daļas vada komandiera vietnieks Andrejs Fedosejevs

"Mašīna apstājas – tas prasa līdz piecām sekundēm. Tas ir laiks, ko zaudējam, braucot uz izsaukumu. Protams, [dažreiz tas var būt liktenīgi]. Sekunde jau var būt par daudz, bet piecas sekundes tā jau ir gandrīz mūžība."

Ugunsdzēsējs glābējs Vladlens Rodionovs šādi ikdienā spoguļus loka jau četrus gadus, tieši tik ilgi viņš strādā trešajā daļā, kas atrodas Matīsa ielā. Tā ir būvēta vēl 19. gadsimta beigās, ēkai ir vairāk nekā 120 gadu, jaunajām VUGD auto un vajadzībām tā sen vairs nav piemērota.

Rodionovs norāda, ka depo garāža šauro vārtu dēļ ir grūti pārredzama, blakus pa ielu staigā daudz cilvēku. Tas viss aizņem laiku, kas glābēju darbā ir ļoti vajadzīgs.

Vladlens vēl pirms pieciem gadiem strādāja informācijas tehnoloģiju (IT) jomā, taču kopš bērnības bijis sapnis kļūt par ugunsdzēsēju. Gadu domājis, pirms pieteikties, un nu jau četrus gadus viņš apvieno divus arodus. Nekad neesot vīlies šajā darbā, taču nepatīkami viņu pārsteiguši tieši darba apstākļi – remontu Rīgas 3. daļa nav redzējusi vairākus gadu desmitus: griesti ir ar pelējumu, krīt nost apmetums, caurumi grīdā un viss "ož" pēc padomju laikiem.

Tikmēr Rīgas 2. daļas ugunsdzēsēji glābēji pēdējo pusotru gadu nezaudē glābšanas darbiem liktenīgās sekundes. Šeit jebkāda mašīna bez traucējumiem var ātri izbraukt no savas garāžas. Šis depo ir uzbūvēts no jauna. Pirms tam šī daļa atradās Akmeņu ielā, kur apstākļi bija vēl sliktāki nekā kolēģiem Matīsa ielā, stāsta ugunsdzēsējs glābējs Farruhs Akperovs. Tur garāžas vārti pat mēdza iesprūst.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Ugunsdzēsējs glābējs Farruhs Akperovs

"Tās sekundes bija ļoti vērtīgas mums. Nebija, kam sataisīt, tāpēc dežurējām pa nakti pie atvērtiem vārtiem garāžā. Bija tādi gadījumi, ka nebija karstā ūdens, nebija apkures, mēs paši kurinājām, bija tādi gadījumi, kad nevarēja mums atvest malku un mēs jakās dežurējām."

Kopumā visā Latvijā ir 91 VUGD daļa. Patlaban septiņas no tām ir uzbūvētas no jauna, vēl piecās ir pielāgotas tikai garāžas. Bet 75% gadījumu ugunsdzēsēji glābēji spiesti strādāt ēkās, kas nav pielāgotas viņu vajadzībām un ir bez remonta.

Tādus darba apstākļus kā jaunuzbūvētajās VUGD daļās būtu pelnījuši arī pārējie vairāki simti Latvijas ugunsdzēsēji glābēji, kuri joprojām spiesti strādāt vecajās ēkās nepiemērotos darba apstākļos. Tas viņiem tika apsolīts pēc Zolitūdes traģēdijas pirms septiņiem gadiem, taču pagaidām šie solījumi joprojām ir tikai solījumi, un spoguļus ar rokām viņi joprojām taisa vaļā, pirms izbraukt glābt mūsu dzīvības.

Lasi vēl: Aprit septiņi gadi kopš Zolitūdes traģēdijas; bojāgājušos šogad piemin šaurākā lokā

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm