Transporta nozares informācijas nacionālā piekļuves punkta izveidē līdz 2023. gadam ieguldīs 5,882 miljonus eiro

Ministru kabinetā otrdien pieņemto noteikumu izstrādātāja Satiksmes ministrija (SM) skaidro, ka transporta nozares informācijas NPP izveide veicinās satiksmes, ceļu, stāvlaukumu, maršrutu un ar satiksmes drošību saistītu datu pieejamību.

Tas savukārt ļaus attīstīt intelektisko transporta sistēmu (ITS) lietotnes un pakalpojumus, kas uzlabos ceļu satiksmes drošību, braukšanas komfortu, samazinās ceļu satiksmes dalībnieku laiku ceļā, veidos autotransporta ekspluatācijas izmaksu ietaupījumu, samazinās siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas un gaisa piesārņojumu, tādējādi sniedzot ieguldījumu pārejā uz klimatneitrālu ekonomiku.

SM norāda, ka ITS ieviešana veicina kopējo transporta nozares procesu efektivitāti, tādējādi uzlabojot ceļu satiksmes drošību, optimizējot satiksmes plūsmu, sabiedrības mobilitāti un uzlabojot ceļu infrastruktūras resursu pārvaldību.

Tāpat SM norāda, ka šobrīd publiskajā pārvaldē autoceļu un transporta datu pārvaldība ir decentralizēta un nav harmonizēta to efektīvas koplietošanas nodrošināšanai. Datus par satiksmi, autoceļiem un to izmaiņām uztur vairākas publiskās pārvaldes iestādes, taču nav skaidri definētas to savstarpējās atbildības datu izmaiņu uzturēšanai un apziņošanai, kā arī nav vienotu reglamentētu standartu ar transportu saistītu datu klasifikācijā un apmaiņā starp dažādām publiskās pārvaldes iestādēm (datu apmaiņas kārtību nosaka divpusēji līgumi individuāli katrā gadījumā).

Standartizācijas trūkums palielina jaunu ITS pakalpojumu izveides izmaksas un sarežģītību, kā arī rada potenciālu vairāku avotu datu nesavietojamību un samazina to kopējās analīzes iespējas.

SM ieskatā transporta nozares informācijas NPP izveide sekmēs vispārējo sabiedrības digitalizācijas līmeņa paaugstināšanos, radot multiplikatora efektu saistītajās nozarēs un stiprinot e-pārvaldes konceptu. Paredzams, ka NPP būs pieejams arī kā publisks tīmekļa portāls, kas nodrošinās ikviena indivīda piekļuvi aktuālajai satiksmes informācijai.

Kā lielākie ieguvēji no NPP izveides un datu pieejamības tiek minēti to lietotāji, kuri būtu iedalāmi divās pamatgrupās – satiksmes dalībnieki, kas tiktu apgādāti ar daudzveidīgu satiksmes informāciju un drošības risinājumiem, kā arī dienesti un pakalpojumu sniedzēji, kas saņemtu efektīvus instrumentus satiksmes vadībai, kontrolei, kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanai un citām vajadzībām.

Ņemot vērā, ka šobrīd nav zināms precīzs NPP tehniskais izpildījums, projekta sākumā ir paredzēts NPP informācijas sistēmas izstrādes vai iegādes iepirkuma tehniskās specifikācijas izstrādes process. Izstrādājot tehnisko specifikāciju tiks izvērtēti iespējamie riski un izvēlēts tāds risinājums, kas būs tehniski-ekonomiski pamatotākais Latvijas tautsaimniecībai ilgtermiņā, tajā skaitā tiks vērtēta arī VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) datu centra pakalpojumu izmantošanas tehniskās iespējas un izmaksas.

NPP izveides Projekta kopējās attiecināmās izmaksas ir 5 882 353 eiro, tai skaitā Kohēzijas fonda finansējums 5 000 000 eiro un valsts budžeta finansējums 882 353 eiro. No 2021. gada līdz 2023. gadam gadā nepieciešamais finansējums ir 1 960 784 eiro, tai skaitā Kohēzijas fonda finansējums 1 666 666 eiro un valsts budžeta finansējums 294 118 eiro.

SM valsts budžeta līdzekļus izdevumu segšanai pieprasīs no nesadalītā finansējuma Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai.

Valdība arī noteica, ka NPP izveides projekta īstenošanas maksimālais termiņš ir 2023. gada 31. decembris.