Rīgas skolu direktori: Ja pedagogu trūkumu neatrisinās, atsevišķu priekšmetu mācības var nenotikt
Rīgas skolu direktori izmisuši par padagogu trūkumu un pieprasa pašvaldībai šo problēmu steidzami risināt – direktori brīdina, ka jau pavisam drīz var sanākt tā, ka pedagogu trūkuma dēļ atsevišķu priekšmetu mācību stundas vienkārši nenotiek, vēsta TV3 Ziņas.
Rīgas skolu direktori atklātajā vēstulē, kas adresēta Rīgas domei, Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), valdībai un arī Saeimas deputātiem norāda, ka skolām jau gadiem trūks pedagogu un nu jau situācija sāk kļūt katastrofāla. Ja problēmai netiks rasts ātrs risinājums, jau pavisam drīz var tikt apdraudēts arī mācību process.
Vēstuli parakstījuši teju simt galvaspilsētas skolu direktoru. Un lai gan rūpes par pedagogu trūkumu iestādes nomoka jau ilgstoši, Teikas vidusskolas direktore, kura deleģēta pārstāvēt skolu vadītājus norāda – tagad vadzis ir plīsis, jo paši risinājumu akūtajam mācībspēku trūkumam vairs neredzot.
"Līdz šim direktori risināja ar tiem instrumentiem, kas viņiem bija pieejami. Un tā bija tāda caurumu lāpīšana, bet patlaban ir tā, ka pat ar tiem minimālajiem līdzekļiem tos caurumus vairs aizlāpīt nevar. Ir dziļa bedre. Ja uz vakanci izsludināto nepiesakās neviens skolotājs, vakances izsludina atkārtoti un nav, tad ir izmisuma sajūta."
Un skolās neslēpj – ja atbildīgie par nozari risinājumu neradīs, pavisam reāla ir situācija, ka skolas nespēs nodrošināt mācību procesa norisi.
"Parasti ir tā, ka, ja trūkst skolotājs, cits to aizvieto. Bet tā aizvietošana jau arī nav bezizmēra, cik tad slodzes var aizvietot? Un, jā var gadīties tā, ka atsevišķas klases gaida, kamēr pārādās attiecīgais pedagogs," skaidro Rīgas Teikas vidusskolas direktore.
Tādēļ tagad galvaspilsētas direktori no visām par nozari atbildīgajām pusēm sagaida skaidru rīcību, kā turpmāk tiks risināta akūtā problēma. IZM gan norāda pēdējos gados jau ir darīts dadudz, lai pedagogus piesaistītu veiksmigāk – augstskolās ir gan budžeta vietas, kuru skaits pietiek, lai nosegtu iztrūkumu, tāpat ir citas programmas, kā par skolotāju kļūt ātrāk.
"Šī ir komplicēta probēma un tā neatrisināsies vienā gadā. Un jau vairākus gadus mēs nevaram to atrisināt, bet, es domāju, ka te ir jāstrādā visiem kopā. Ja mēs varētu aizvest pie rokas uz katru skolu skolotāju, mēs to arī darītu. Bet tur ir vjadzīga gan pretīmnākšana no pašvaldības, gan no pašu skolu iekšējās organizācijas."
Rīgas skolās patlaban brīvas ir vairāk nekā 100 skolotāju vakances. Visvairāk trūkst latviešu valodas, eksakto priekšmetu un matemātikas pedagogu. Tādēļ skolu direktori lielāku pretimnākšanu sagaida arī no pašvaldības. Viņi vēstulē aicina palielināt pašvaldības piemaksu skolotājiem, lai atalgojums būtu konkurētspējīgāks, tāpat lemt par dažādiem sociālajiem atbalstiem, kas veicinātu jauno pedagogu vēlmi strādāt Rīgas skolās.
Domē gan atzīst – idejas ir labas, taču atduras pret budžetu.
"Mums jāsaprot, ka šis gads ir sliktākais iespējamais, kad lūgt pašvaldībai atrisināt valsts līmeņa problēmas. Pašvaldībām nav savā starpā jākonkurē, pārvilinot no Mārupes uz Āgenskalnu vai otrādi. Rīga vēsturiski ir tā vieta, uz kuras rēķina risina visas valsts problēmas. Piedodiet, bet zupas daudzums nemainās no tā, ka viņu dažādi laista no bļodiņas bļodā."
Jāatgādina, ka pedagogu deficītu galvaspilsētā varētu palielināt arī ilgi gaidītā pāreja uz mācībām tikai latviski no 2023. gada 1. septemebra – visticamāk, daļa pedagogu mazākumtautību skolās varētu pamest darbu zemo valsts valodas prasmju dēļ.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
