Vēlme ietaupīt vai veselīgāks uzturs? Iedzīvotāju maltīšu porciju lielums sarūk, noskaidrots pētījumā

Iedzīvotāji uzturā lieto vairāk dārzeņu un augļu

Vienlaikus pētījumā noskaidrots, ka izmaiņas skārušas arī pircēju iepirkumu groziņus – Top 5 produktu kategorijas, kuras Latvijas iedzīvotāji uzturā sākuši lietot biežāk, ir svaigie dārzeņi – 28%, svaigie augļi un ogas – 21%, olas – 20%, svaiga gaļa un/vai zivis – 19%, kā arī piena produkti – 19%.

Samazinās porciju lielums

Visbiežāk porciju lieluma samazināšanos minējuši jaunieši vecumā no 18-24 gadiem – 17% – un cilvēki vecāki par 45 gadiem – 11%. Kā skaidro pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš, šie rezultāti varētu liecināt par cilvēku pievēršanos veselīgākam dzīvesveidam, attiecīgi pielāgojot savu maltīšu lielumu un biežumu. Vienlaikus tas varētu būt indikators iedzīvotāju vēlmei ietaupīt. Par to liecina arī fakts, ka noteiktai iedzīvotāju daļai – 9% – ēdienreižu skaits mājās ir palielinājies.

Nedaudz vairāk kā 9% respondentu atzinuši, ka viņi ir sākuši ēst ārpus mājām biežāk, turklāt šāda rīcība ir spilgti izteikta tieši jauniešu vidū – 14,5%. "Ierobežojumu atcelšana ir pavērusi durvis socializēšanās iespējām ārpus mājām, un dati apliecina, ka jaunieši šo iespēju nav laiduši garām – viņi aktīvi dodas uz kafejnīcām, bāriem un citām iestādēm, lai ne vien izbaudītu gatavu maltīti, bet arī satiktos ar draugiem," piebilst Kaktiņš.

Svaigie produkti iekaro vietu iepirkumu groziņos

Kamēr augļi, dārzeņi un svaigo produktu kategorijas pircēju groziņos parādās arvien biežāk, neveselīgās produkcijas, kā arī gatavās kulinārijas patēriņš ir sarucis. Top 5 produktu kategorijas, kuras respondenti uzturā sākuši lietot retāk, ir konditorejas izstrādājumi – 28%, saldumi un/vai našķi – 23%, gatavā kulinārija, piemēram, salāti un sviestmaizes – 19%, alkohols un cigaretes – 17%, kā arī gaļas izstrādājumi – 17%.

Jeļena Popjonoka

"Maxima Latvija" Biznesa analītikas departamenta direktore

"Apzinoties mūsu pircēju vēlmi ēst veselīgāk, uzņēmums ir iestājies par PVN likmes samazināšanu svaigajiem pārtikas produktiem. Tas ļaus padarīt kvalitatīvus un veselīgus pārtikas produktus pieejamākus plašai sabiedrības daļai, nemazinot viņu dzīves kvalitāti."

Tikai 12% respondentu piekrituši apgalvojumam, ka viņi cenšas pirkt veselīgāku pārtiku ar mērķi uzlabot savu imunitāti. Pēc "Maxima Latvija" ekspertes domām šāda korelācija varētu būt saistīta ar iedzīvotāju sašķelto izpratni par to, kas ir veselīgas pārtikas patēriņš.

"Lai gan no svaigajiem pārtikas produktiem mājās tiek sagatavota sabalansēta un pilnvērtīga maltīte, iedzīvotāji šo darbību nedefinē kā veselīgu, jo bieži vien "veselīgas pārtikas’ apzīmējums tiek piešķirts kādai konkrētai produktu grupai, kas tiek iegādāta apzināti, piemēram, noteikti dārzeņi vai augļi, tā saucamie "superfood"  produkti, un citi," skaidro Popjonoka.

"Maxima mazumtirdzniecības kompass" ir visaptverošs mazumtirdzniecības nozares apskats, kurā mazumtirdzniecības tīkla "Maxima Latvija" eksperti sniedz savu vērtējumu par situāciju mazumtirdzniecībā un tās attīstības tendencēm. Tas iznāk kopš 2017. gada un jaunākais apskats ir jau 14 pēc kārtas. "Maxima mazumtirdzniecības kompass" tapis, balstoties uz "Maxima Latvija" datiem, kā arī piesaistot nozares labākos pētniekus no tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS, kā arī izmantojot datus no Centrālās statistikas pārvaldes un citiem avotiem.

Pētījums tika veikts sadarbībā ar pētījumu centru SKDS 2022. gada aprīlī. Tajā piedalījās 1005 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 75 gadiem. Jaunākajā apskatā īpaša uzmanība pievērsta sabiedrības ikdienas paradumu izmaiņām attiecībā uz pārtikas produktu izvēli un iegādi, kā arī izmaiņām maltīšu pagatavošanas un ēšanas kultūrā.