Piecas lietas, ko Baltijas valstis sagaida no NATO samita Madridē
Otrdien Spānijas galvaspilsētā Madridē sākas trīs dienu NATO samits, kurā viens no centrālajiem jautājumiem būs alianses spēju stiprināšana jaunajos drošības apstākļos, ko rada agresīvi autoritāri režīmi. Ko Baltijas valstis gaida no NATO valstu līderu sanāksmes?
"Tv3.lv" apkopoja amatpersonu un ekspertu viedokļus saistībā ar Madridē šonedēļ notiekošo NATO samitu, izceļot piecus punktus, kuros Latvija un pārējās Baltijas valstis sagaida nozīmīgu progresu:
1. Krievija tiek atzīta par vienu no būtiskiem apdraudējumiem mieram un stabilitātei Eiropā (pašreizējā NATO koncepcijā šī valsts tiek uzskatīta par partneri), apstiprinot NATO apņemšanos atturēt un aizsargāt no Krievijas Federācijas draudiem. Pirmdien sarunā ar medijiem pirms NATO samita, solījumu par šādu NATO koncepcijas virziena maiņu pauda alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs. Tagad tā jāapstiprina un par to jāvienojas visām dalībvalstīm.
2. Lēmumi par Baltijas valstu gaisa un jūras aizsardzības spēju nostiprināšanu, izvietojot reģionā pretgaisa un krasta aizsardzības sistēmas. Pēdējā laikā Baltijas valstis atrod "dzirdīgākas ausis" Rietumos par nepieciešamību izvietot smagos ieročus mūsu teritorijā, piemēram, nedēļas nogalē Lielvārdē izvietota Spānijas zenītraķešu NASAMS baterija.
3. Izšķiršanās par apjomīgāku NATO sabiedroto spēku pastāvīgo klātbūtni Baltijā un izveidots satvars sabiedroto spēku kaujasspējīgai vienībai un rīcībai, attīstot sabiedroto brigādes līmeņa komandvadības un atbalsta elementus, izvietojot nepieciešamos munīcijas un ieroču krājumus papildspēku apgādei, organizējot vienību apmācību utt.
4. Lēmumi, nodrošinot iespējami ātru Zviedrijas un Somijas uzņemšanu NATO, kas ievērojami veicinās Baltijas jūras reģiona un visa NATO Austrumu flanga drošību, kā arī stiprinās alianses atturēšanas un aizsardzības spējas. Stoltenbergs pirms samita izteicās, ka tā arī ir viena no prioritātēm, lai gan līdz šim Turcija bloķējusi abu valstu uzņemšanu, centienos iegūt vairākas piekāpšanās jautājumos par kurdu uzņemšanu un iepriekš noteiktām sankcijām.
5. Izpratne NATO dalībvalstu vidū par nepieciešamību palielināt gan nacionālo finansējumu aizsardzībai, gan kopējo NATO budžetu, aktivizējot arī militārās industrijas jaudas. Līdz šim tikai astoņas no trīsdesmit NATO valstīm sasniegušas aizsardzības budžeta mērķi – divus procentus no IKP. Šo valstu vidū ir Baltijas kaimiņi, kā arī Polija, pildot savas saistības ar aliansi.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
