Situācija nav dramatiska: pirms NATO samita cenšas kliedēt bažas par Baltijas valstu nolemtību

Kallasas satraucošās prognozes publicēja izdevums "Financial Times". Igaunijas valdības vadītāja atzīmējusi, ka esošie NATO alianses aizsardzības plāni Baltijas valstīm pieļauj to sākotnēju ieņemšanu un pēc tam atbrīvošanu 180 dienu laikā.

Ja salīdzinām Ukrainas un Baltijas valstu izmēru, tad tas nozīmētu "pilnīgu [Baltijas] valstu un mūsu kultūras iznīcināšanu, – Kallasu citē izdevums.

Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks (A/P) sabiedriskajai televīzijai par Igaunijas premjeres izteikumiem sacīja, ka tie ir nevietā.

Pabriks: nav šaubu par NATO garantijām

Nav šaubu par sabiedroto un NATO garantijām, un Baltijas valstu aizsardzības plāni tiek nepārtraukti uzlaboti, – norādīja Pabriks, piebilstot, ka NATO plānus publiski neapspriedīs.

Reaģējot uz sociālo tīklu lietotāju jautājumiem, ko raisīja Kallasas izteikumi, mikroblogošanas vietnē "Twitter" Pabriks vēlreiz uzsvēra, ka par NATO militārajiem plāniem nekad publiski netiks runāts. Viņš arī atgādināja, ka 24. februārī ASV vienības Latvijā ieradās jau četras stundas pēc Krievijas noziedzīgā uzbrukuma Ukrainai.

Tiem kuriem ļoti interesē NATO militārie plāni, varu pateikt 2 lietas. 1. Par to publiski nekad netiks runāts un arī nevajag. 2. 24. februārī ASV vienības Latvijā ieradās 8. am, kas ir 4 stundas pēc Krievijas noziedzīgā uzbrukuma Ukrainai. Tas, lai raksturotu mūsu darbu.

— Artis Pabriks (@Pabriks) June 26, 2022

Mērķis ir Krievijas atturēšana no uzbrukuma

Arī NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra ("Stratcom") direktors Jānis Sārts skaidroja ka neviens, kurš redzējis [NATO militāros] plānus, par tiem publiski nerunās, jo tie ir īpaši slepeni.

Viņš arī uzsvēra, ka Igaunijas premjeres izteikumi jāskata kontekstā ar gaidāmo Madrides samitu, kur Baltijas valstis vēlas panākt lielākas pastāvīgās NATO valstu vienības Baltijas valstīs.

Par K. Kallas paziņojumiem.
1) Neviens, kurš redzējis plānus par tiem publiski nerunās jo Sev. Slepeni,
2) Igaunijas premjeres izteikumi jāskata kontekstā ar Madrides sammitu, kur Baltijas valstis vēlas panākt lielākas pastāvīgās NATO valstu vienības Baltijas valstīs,⬇️

— Jānis Sārts (@janis_sarts) June 25, 2022

NATO spēku izvietošanas pamata mērķis ir Krievijas atturēšana no uzbrukuma, – skaidro Sārts: "Spēku pastāvīgas izvietošanas loģika ir atturēt no pēkšņa uzbrukuma, tas ir, izmantojot spēkus, kas Krievijai pieejami robežu tuvumā."

"Stratcom" vadītājs arī norāda, ka Krievijas spēku koncentrācija, kā redzam Ukrainas kara piemērā, prasa daudz laika un ir labi redzama sabiedroto izlūkdienestiem, tāpēc aliansei būs laiks sagatavot pretsoļus. Turklāt pēc Krievijas kara Ukrainā tās militārās spējas vēl ilgi būšot ļoti samazinātas.

Jānis Sārts

"Stratcom" direktors

"Vai Baltijas valstīm būtu nepieciešami lielāki citu valstu papildspēki nekā šobrīd? Jā, bet situācija nav dramatiska. Turklāt, galvenais nav skaits, bet kādas papildus "spējas" tiek novietotas."

Komentējot Sārta skaidrojumu, NATO ģenerālsekretāra vietniece publiskās diplomātijas jautājumos Baiba Braže apstiprinājusi, ka alianses plāni ir slepeni, un piebildusi, ka turklāt tie pastāvīgi tiek piemēroti reālajai drošības situācijai.

5.panta darbības pārtraukšana – iespējama, bet mazticama

Sociālo tīklu lietotājs Didzis Dejus Igaunijas valdības vadītājas izteikumu kontekstā aktualizē jautājumu par NATO līguma 5. pantu, proti, tā pēdējiem diviem teikumiem, vaicājot: "ANO Drošības padome var pārtraukt 5.panta darbību, tiklīdz padomei liekas, ka viss ir ok?"

Atbildot uz šo jautājumu, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) skaidrojis, ka teorētiski šāda situācija ir iespējama: "Bet jāatceras, ka trīs ANO pastāvīgās locekles ar veto tiesībām ir NATO dalībvalstis. Līdz ar to Drošības padomes lēmums, kas negatīvi ietekmētu 5. pantu ir mazticams."

Kāpēc samits būtisks Baltijas valstīm?

Ierakstā platformā "Facebook" E. Rinkēvičs plaši skaidrojis, kāpēc gaidāmais Madrides samits ir būtisks Latvijai un Baltijas valstīm.

"Pirmkārt, tiks apstiprināta jaunā NATO Stratēģiskā koncepcija, kurā Krievija tiks minēta kā viens no būtiskiem apdraudējumiem mieram un stabilitātei Eiropā (pašreizējā koncepcijā šī valsts tiek uzskatīta par partneri). Stratēģiskā koncepcija ietekmē tālākus praktiskus lēmumus," skaidro Latvijas ārlietu ministrs.

Viņš arī uzsver, ka samitā tiks lemts par jauno alianses aizsardzības pozicionējumu, sevišķi Austrumu flangā: "Baltijas valstīm ir būtiski attīstīt sabiedroto brigādes līmeņa komandvadības un atbalsta elementus, izvietot nepieciešamos munīcijas un ieroču krājumus papildspēku apgādei, organizēt vienību apmācību."

Edgars Rinkēvičs

Ārlietu ministrs

"Pamatuzdevums ir maksimāli nodrošināt pilnu NATO un tās dalībvalsts (Latvijas) perimetra aizsardzību, nepieļaujot naidnieka ienākšanu NATO teritorijā. Konkrētu vienību izvietošana Latvijā un papildus vienību piesaiste saasinājuma gadījumā ir būtisks solis šī uzdevuma sasniegšanai."

Par NATO samitu 2022

Sabiedroto valstu līderi no 28. līdz 30. jūnijam pulcējas Madridē, lai apspriestu aliansei aktuālākos jautājumus. NATO samitā Madridē tiks noteikti alianses nākamās desmitgades stratēģiskie virzieni.

Madrides samitā tiks pieņemta alianses jaunā Stratēģiskā koncepcija. Dokumentā apliecinātas NATO vērtības, mērķi un uzdevumi. Tajā ietverts drošības izaicinājumu novērtējums, izklāstīti politiskie un militārie jautājumi, kuru risināšanu uzņemsies NATO.

Stratēģiskā koncepcija ir veidota, balstoties sabiedroto iekšējās konsultācijās, kā arī mijiedarbībā ar citiem partneriem, starptautiskām organizācijām, ekspertu kopienām, jaunatnes organizācijām, pilsonisko sabiedrību un privāto sektoru.