Grāmatnieki: Par grāmatu lasīšanas kritumu neliecina ne veikalu rādītāji, ne bibliotēku dati
Latvijā strauji kritusies grāmatu pirkšana un mazinājušies arī lasīšanas paradumi. To aptaujā secinājuši SKDS pētnieki. Grāmatnieki gan uz aptaujas datiem skatās ar skepsi, jo par pamatīgu kritumu neliecinot ne veikalu rādītāji, ne arī bibliotēku dati, vēsta TV3 Ziņas.
Pētījumu centra "SKDS" aptauja par grāmatu pirkšanas un lasīšanas paradumiem desmit gadu laikā veikta ceturto reizi. Aptauja īstenota arī šogad jūlijā, un secinājumi nav iepriecinoši. Ja 2016. un 2019. gadā aptuveni katrs trešais respondents apgalvoja, ka pēdējā pusgada laikā ir nopircis vismaz vienu grāmatu, tad šogad grāmatas pirkusi mazāk nekā ceturtā daļa.
"Mums tagad katrs ceturtais saka, ka pēdējo sešu mēnešu laikā ir nopircis vismaz vienu grāmatu, pirms trim gadiem tas bija 31%, vēl pirms trim – 34%, citiem vārdiem sakot – katrs trešais nokritis tagad uz katru ceturto."
Aptaujas dati sasnieguši arī grāmatu izdevējus, kuri gan tik skaudru ainu neiezīmē. Apgāda "Jānis Roze" vadītāja un Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas valdes priekšsēdētāja Renāte Punka saka, ka pēdējos gados pārdošanas rādītāji pretēji aptaujai – bijuši stabili.
"Var vērtēt šo kritumu ļoti dažādi, un es to vērtētu piesardzīgi, tāpēc ka pēdējās 32 gada nedēļās pārdoto eksemplāru skaits ir tieši tāds pats kā 2019. gadā. Ar visu karu, ar visu to, ka nenoliedzami grāmatas kļūst dārgākas."
Un, iespējams, tieši dārdzības dēļ aptaujā iezīmējies, ka visbiežāk grāmatas pērk turīgāki iedzīvotāji.
Krietni aktīvāki grāmatu pircēji ir ar augstāko izglītību un vidējiem vai vidēji augstiem ienākumiem. Aptaujā arī rāda, ka krietni aktīvākas grāmatu pircējas ir sievietes.
Neiepriecina grāmatu lasīšanas dati. Ja pirms sešiem gadiem 53% apgalvoja, ka pēdējā pusgada laikā ir izlasījuši vismaz vienu grāmatu, tad 2019. gadā tādu bija 48%, bet patlaban vairs tikai 39% – tātad kritums par teju desmitdaļu.
"Var taču lasīt arī vecas grāmatas, tas nav kā ar eklēriem, ka nevari pusgadu glabāt un tad ēst. Nē, nu var jau, bet tā nav laba doma. Bet arī redzam kritumu. Vairāk nekā 50% mums saka, nē, es pēdējo mēnešu laikā nevienu grāmatu tā īsti nopietni lasījis neesmu. Mana hipotēze – varbūt vairāk laika pavadām "Tiktok", varbūt vairāk laika skatāmies "Instagram" "storijus". Tie ir atraktīvāki, "mūsdienīgāki" formāti," spriež Kaktiņš.
Grāmatu izdevēji gan nepiekrīt, ka cilvēki no grāmatu lasīšanas būtu atradinājušies, jo vietā nākuši sociālie tīkli. Un par to liecinot arī bibliotēku dati.
"Es esmu dzirdējusi, protams, ka uz tādām pieprasītām grāmatām, par kurām runā, par kurām cilvēki dalās savos iespaidos, bibliotēkās stāv pat 20 cilvēku garas rindas," saka Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas valdes priekšsēdētāja.
Tāpat speciālisti norāda, – statistikā var neparādīties arī tie iedzīvotāji, kuri no taustāmu grāmatu lasīšanas pārgājuši uz jaunajiem formātiem – piemēram, klausās audio grāmatas. Un tādu iedzīvotāju neesot maz.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
