Domnīca: Mazticams, ka Putins tuvākajā nākotnē izdos rīkojumu par masu mobilizāciju
Ceturtdien Krievijas Federācijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja dekrētu par agresorvalsts militāro spēku būtisku palielināšanu no nākamā gada. Taču, visticamāk, Kremlis tuvākajā nākotnē nespēs radīt ievērojamu kaujasspēku, kā arī drīzumā neizdos rīkojumu par masu mobilizāciju, vēsta Kara izpētes institūts (ISW).
Putina izsludinātais dekrēts paredz, sākot no 2023. gada 1. janvāra, palielināt Krievijas bruņotos spēkus par 137 000 militārpersonu – attiecīgi okupantu spēki tiktu palielināti no 1 013 628 līdz 1 150 628 karavīru. ISW izteic minējumu, ka šādā veidā Krievijas armija, visticamāk, vēlas atgūt zaudējumus no iebrukuma Ukrainā un ģenerēt spēkus, lai spētu turpināt centienus okupēt Ukrainu.
Paziņojums par relatīvi pieticīgu (tomēr, ļoti iespējams, joprojām nesasniedzamu) mērķi palielināt savus militāros spēkus stingri liecina, ka Putins joprojām ir apņēmības pilns izvairīties no pilnīgas mobilizācijas, uzsver ISW. Mazticams, ka Kremlis radīs pietiekamus spēkus, lai tā armija sasniegtu vairāk nekā 1,15 miljonus karavīru, ko paredz Putina parakstītais dekrēts.
Krievija jau vēsturiski nav sasniegusi savus iecerētos militāro spēku mērķis, norāda domnīca. Piemēram, 2022. gadā pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā tās armijā bija tikai aptuveni 850 tūkstoši aktīva militārā personāla, kas jau bija krietni mazāk nekā agresorvalsts uzstādītais militāro spēku mērķis ar vairāk nekā miljonu karavīru.
Kara izpētes institūts norāda, ka Krievija, visticamāk, saskarsies ar nopietniem šķēršļiem, vēloties ātri piesaistīt lielu skaitu jaunu karavīru. Neskaitot Kremļa armijas vervētāju izaicinājumus, arī Krievijas militāro apmācību kapacitāte, visticamāk, kopš 24. februāra ir samazinājusies, kam, protams, arī ir zināmas sekas.
ISW lēš, ka Krievija varētu izmantot rudens iesaukšanas ciklu šā gada oktobrī, kurā būtu jāpiesaista aptuveni 130 000 karavīru, lai kompensētu savus zaudējumus Ukrainā, kas mērojami desmitiem tūkstošos kritušo un smagi ievainoto. Tāpat Kremlis varētu alternatīvi izmantot papildu spēkus, Krievijas armijā formāli iekļaujot tā dēvēto Doneckas un Luhanskas Tautas Republiku militāristus un/vai jaunās Krievijas brīvprātīgo vienības, kas vēl formāli nav daļa agresora armijas. Tomēr arī šāds militāro personu rindu papildinājums būtu ļoti neliels.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
