Vai patvaļīgi ierīkotas apkures īpašniekiem jādreb, ka nesaņems siltuma atbalstu?

Ne līdz galam sakārtotu apkures sistēmu izbūvēšanas gadījumu praksē netrūkst, – kopējo ainu ar apkures sistēmu nesankcionētiem "uzlabojumiem" vecajos daudzdzīvokļu namos "tv3.lv" raksturo Ludzas novada pašvaldības izpilddirektors Sergejs Jakovļevs.

"Parasti mēs šādas lietas konstatējam, kad ir kāda problēma. Kamēr neviens iedzīvotājs neiebilst un nav strīda, tas paliek nepamanīts. Kad ir strīds, pamanām un rīkojamies."

Visus pārbaudīt – tas nav reāli

Jakovļevs atzīmē, ka tagad, vērtējot apkures atbalsta pieprasījumus, nebūtu reāli no pašvaldībām prasīt šādu gadījumu "izķeršanu", jo tad šajā procesā nāktos iesaistīt būvvaldi, būvniecības speciālistus.

Viņš atzīmē, ka apkures atbalsta administrēšana jau tā pašvaldībām uzliek lielu slogu: "Ja būs vēl papildu prasības, tas vērtēšanas process kļūs par dārgu un sarežģītu. Domāju, ka tas nav reāli."

Šādam viedoklim piekrīt arī Saulkrastu novada pašvaldības izpilddirektore Inese Odiņa Laizāne, piebilstot, ka pašvaldība rīkosies tā, kā normatīvie akti prasīs. "Ja tajos nav noteikts, ka mums jāiedziļinās un jāpārbauda apkures sistēmas, tad uzskatām, ka mums nav deleģējuma to darīt."

"Mēs tiešām noslīksim"

"Būvvalde jau tā ir pārslogota saistībā ar 1.oktobri, kad tiem, kuru īpašumā ir ilgstoši nepabeigta būve, tā ir jānodod ekspluatācijā vai jāpagarina būvatļauja. Paralēli mums jāturpina decentralizēto tualešu apsekošana. Ja vēl klāt nāks apkures sistēmu pārbaude, mēs tiešām noslīksim," skaidro Odiņa Laizāne.

Saulkrastu novada pašvaldības izpilddirektore arī uzsver, ka svarīgākais šobrīd ir, lai cilvēkam ir siltums. Un nebūtu prātīgi pirms šīs krīzes iedzīvotājus dzīt vēl lielākā stresā un izmisumā. Par to, ka sabiedrībā stress jau ir jūtami pieaudzis, liecinot cilvēku aktivitāte klientu apkalpošanas centros.

"Pašvaldībai tas būtu liels slogs, jo būtu jāapseko konkrētais objekts uz vietas, lai pārliecinātos, kāda apkures sistēma tur tiešām ir," piebilst Bauskas novada pašvaldības izpilddirektora vietnieks Jānis Kalinka.

Pārbaudīs klaji aizdomīgus gadījumus

"Protams, klaji aizdomīgos gadījumos būs jāaizbrauc un jāapseko īpašums, lai uz vietas pārliecinātos par izmantoto apkures veidu," skaidro Bauskas novada pašvaldības izpilddirektora vietnieks.

"Piemēram, ja cilvēks atnesīs čeku par brikešu iepirkšanu, lai gan dzīvo daudzdzīvokļu namā ar centralizēto apkures sistēmu. Kāds noteikti aizbrauks un apskatīsies, vai viņam dzīvoklī patiešām ir tā brikešu krāsns. Un tad jau arī, protams, var noskaidrot, vai konkrētajā objektā ir saskaņojums par šo ievilkto skursteni un pārējo."

Kalinka piebilst, ka līdz nākamajai nedēļai pašvaldība vēl gatavo priekšlikumus, kā organizēt apkures atbalsta pieteikumu vērtēšanu un tieši kurai instancei šis pienākums tiks deleģēts.

Ar apliecinājumu cilvēks uzņemas atbildību

Kā atzīmē Talsu novada Sociālā dienesta vadītāja un pašvaldības izpilddirektora p.i. Dace Zeļģe, iedzīvotājam būs jāiesniedz apliecinājums, ka viņam ir attiecīga apkures sistēma: "Cilvēks ir apliecinājis, ka viņam ir attiecīgs apkures veids, un tā ir tā viņa atbildība. Ja radīsies kādas pamatotas aizdomas, tad gan būs pārbaude."

Arī viņa piebilst, ka pašvaldību kapacitāte ir ierobežota, lai tagad pārbaudītu visas apkures sistēmas, jo darba apjoms saistībā ar atbalsta pieprasījumu administrēšanu būšot "ļoti liels": "Bet noteikti būs gadījumi, kad, izvērtējot iesniegumus, nāksies iedziļināties."

Arī atbalsta atteikums tiks argumentēts

Bauskas novada pašvaldības izpilddirektors Ivars Romānovs uzsver, ka situācijas var būt ļoti individuālas un tās arī individuāli jāizskata, redzot gan konkrēto dokumentu kopumu, gan arī, iespējams, uzklausot konkrētos atbalsta prasītājus.

Romānovs: "Katra situācija ir jāizvērtē, ņemot vērā cilvēka rīcības motīvus un vai tā ir skaņota ar pārējiem mājas iemītniekiem, jāvērtē arī mājas situācija kopumā. Es ļoti spekulētu, ja kaut ko konkrētāk censtos komentēt."

Vienlaikus izpilddirektors pauž cerību, ka ļoti individualizētu gadījumu varētu nebūt tik daudz: "Pašvaldība standartizētos gadījumus varēs administrēt ļoti sekmīgi bez aizķeršanās, līdz ar to atradīs arī resursu izskatīt specifiskākus gadījumus kur, iespējams, būs nepieciešama kāda papildus apstākļu noskaidrošana."

"Jebkurā gadījumā, pat ja cilvēku māc šaubas par kādiem jautājumiem vai iesnieguma izskatīšanas scenārijiem, aicinu vērsties pašvaldībā. Cilvēka iesniegums tiks izskatīts, sniedzot maksimāli korektu atbildi pat situācijā, ja lēmums iesniedzējam būs nelabvēlīgs. Bet šis lēmums noteikti būs ar argumentāciju – kāpēc tas ir tā," mudina Romānovs.

Būvniecības procesa tiesiskums – pašvaldības funkcija

Ekonomikas ministrija (EM) savā komentārā "tv3.lv" atzīmē, ka apkures sistēmas maiņai tikai retos gadījumos ir nepieciešams būvniecības process, proti, ir nepieciešami kādi saskaņojumi.

Ministrija arī norāda, ka saskaņā ar likumu pašvaldības autonomā funkcija ir nodrošināt savas administratīvās teritorijas būvniecības procesa tiesiskumu.

"Skatoties no šāda aspekta, gadījumā, ja pašvaldība saņem informāciju par iespējamu patvaļīgās būvniecības gadījumu, tad tai šī informācija ir jānodod darbam savai būvvaldei, kura tad arī lemj par patvaļīgās būvniecības radīto seku novēršanu un piemērojamo administratīvo atbildību," piebilst ministrijā.

Uzziņa: kā jārīkojas pareizi

Ēku iemītniekiem un namu apsaimniekotājiem ikdienā nākas risināt situācijas, kad apkures sistēma buksē. Dažkārt problēmu pārējiem mājas iemītniekiem rada kaimiņa dzīvokļa jaunie radiatori ar augstāku siltuma atdevi, tā "apzogot" pārējos. Tieši tāpēc Dzīvokļa īpašuma likumā noteikts, ka mājas apkures sistēma, tātad arī radiatori ir dzīvokļu īpašnieku kopīpašums.

Turklāt, ierīkojot alternatīvu apkures sistēmu dzīvoklī, šis nodoms jāsaskaņo pilnīgi ar visiem mājas dzīvokļu īpašniekiem.

Savukārt būvniecības jomas regulējums neregulē apkures iekārtas nomaiņas vai uzstādīšanas jautājumus, bet regulē ar šo apkures iekārtu saistītos būvdarbus (piemēram, apsaite, tīkls līdz radiatoriem). Apkures iekšējais inženiertīkls nav patstāvīga inženierbūve, bet ēkas piederums.

Ja iekšējā inženiertīkla ierīkošanā urbjot netiek skarts konstrukcijas stiegrojums vai citi nestspējas nodrošinājuma elementi un urbuma diametrs nesošajās konstrukcijās vai nesošajos elementos nepārsniedz 50 mm, attālums starp urbumiem ir vismaz 0,5 m, nav nepieciešama jebkāda būvniecības ieceres dokumentācija.

Pārējos gadījumos pārsvarā būs nepieciešams paziņojums Būvniecības informācijas sistēmā, ko sagatavo speciālists.

Piemēri:

• ja nepieciešams izbūvēt jaunu dūmvadu ēkas iekšienē ar tās nesošo konstrukciju pastiprināšanu, var būt nepieciešama būvatļauja;
• ja apkures iekārtas (siltumsūkņa) darbībai ir nepieciešams ēkas piegulošajā teritorijā izbūvēt ārējo siltumapgādes inženiertīklu nepieciešams paskaidrojuma raksts.

Būvdarbi, kas veikti bez nepieciešamās būvniecības ieceres dokumentācijas, klasificējami kā patvaļīga būvniecība. Patvaļīgās būvniecības gadījumā, lai legalizētu veikto darbību, personai ir jāizpilda normatīvajos aktos noteiktās prasības, tai skaitā jāsaņem atbilstošās atļaujas.

"Var būt situācijas, kurās patvaļīgās būvniecības radītās sekas nevarēs legalizēt, un būs nepieciešams atjaunot iepriekšējo stāvokli. Tas var būt gadījumā, piemēram, ja pašvaldības teritorijas plānojumā vai citos saistošajos noteikumos ir noteikts, ka ir jāpieslēdzas centralizētajai siltumapgādes sistēmai," skaidro ministrijā.