"Daugavpilī jau atrodas pārģērbušies krievu militāristi," uzskata Ukrainas aizstāvis
"Latvieši noteikti uzvarēs," vērtējot Latvijas aizsardzības spējas, intervijā "tv3.lv" teic Ukrainas karavīrs Ņikita Tarenovs, kurš ir dzimis un audzis mūsu valstī un savulaik aktīvi darbojies Jaunsardzē, bet tagad guvis pieredzi, karojot Ukrainas frontē. Viņš dalījās pārdomās par Latvijas drošības aspektiem, ņemot vērā Ukrainas kara mācības. Komentārus par to sniedz arī bijušais aizsardzības ministrs Artis Pabriks.
Dzīvojot Latvijā līdz 18 gadu vecumam, Ņikita plānoja veidot militāro karjeru, tādēļ aktīvi sportoja, iesaistījās Jaunsardzē. Tomēr apstākļi sakrita tā, ka pirms sešiem gadiem viņš pārcēlās uz dzīvi Harkivā un iesaistījās Ukrainas aizsardzībā gan pirms pagājušā gada 24. februāra, gan no pirmās pilna mēroga iebrukuma dienas.
Runājot par piedzīvotā kara mācībām Latvijai, Ukrainas 3. atsevišķās uzbrukuma brigādes izlūks – sapieris atzīmē, ka sešus gadus jau nav bijis Latvijā, tāpēc detalizēti nepārzina aktuālo situāciju mūsu valsts aizsardzības spēkos.
Vienlaikus viņš pauž pārliecību: "Pat ja Latvijai uzbruks, piemēram, tā pati Krievija, valsts aizstāvji noteikti uzvarēs, jo latvieši ir tādi paši savas valsts patrioti kā ukraiņi."
"Latvijas karavīri būs motivēti uzveikt pretinieku, lai valsts iedzīvotāji atkal varētu dzīvot drošībā. Domāju, ka latviešiem nebūs problēma gūt uzvaru karā, it īpaši, savā zemē."
Nav svarīgi, cik maza ir armija
Ņikita uzsver, ka būdams Jaunsardzē pārliecinājies, ka latvieši ir īsti savas zemes patrioti un ir augsti motivēti aizsargāt savu valsti.
"Nav svarīgi, cik maza ir armija. Svarīga ir nevis bruņoto spēku kvantitāte, bet kvalitāte," atzīmē Tarenovs, uzslavējot Latvijas bruņoto spēku kvalitāti.
Vērtējot Latvijas armijas sagatavotību, Ukrainas karavīrs pauž pārliecību, ka pēdējos gados viss gājis uz labo pusi: "Redzu, ka Latvijas armijai ir labi NATO standarta ieroči, kvalitatīva forma un ekipējums. Un man ir prieks par to, ka Latvija attīstās šajā jomā."
"Atceros, kad apmeklējām Ādažu bāzi, viesojāmies pie izlūkiem. Tur es sapratu, ka Latvijai ir ļoti spēcīga armija. Izlūkiem bija tiem laikiem modernākais aprīkojums. Redzētais mani patiesi iedvesmoja militārajai karjerai."
Pirmais pretinieka mērķis – Daugavpils
Runājot par Latvijas aizsardzības spējām, Ukrainas aizstāvis uzmanību pievērš Daugavpilij: "Pilsēta atrodas tuvu Krievijai, tajā dzīvo ļoti daudz krievvalodīgo, kuri atbalsta Maskavu."
"Es teiktu, ka Latvijai nepieciešams maksimāli nostiprināt robežu tieši tur – ja kaut kas sāksies, pirmais uzbrukums būs vērsts Daugavpils virzienā," modelē Ņikita, paužot cerību, ka reālajā dzīvē tas nekad nenotiks.
"Ir maksimāli jāstiprina robeža, lai potenciālais iebrucējs tai netiktu pāri jau pirmajās iespējamā uzbrukuma stundās. Ja robeža nebūs maksimāli stipra, Daugavpils var tikt ļoti ātri sagrābta."
"Esmu pārliecināts, ka pašlaik Daugavpilī jau atrodas krievu militāristi, kas ir pārģērbušies civilajā apģērbā un dzīvo pilsētā," atzīmē Tarenovs. "Ukrainā daudzviet bija līdzīgi. Domāju, ka arī pašlaik Harkivā ir tādi "iemītnieki" – militārie speciālisti, kas pilsētā iebrauca pirms gada vai diviem gadiem."
Haubices jau pastāvīgi atrodas pilsētā
Bijušais aizsardzības ministrs, drošības pētījumu centra "Northern European Policy Centre" dibinātājs Artis Pabriks atzīst, ka varam iedomāties situāciju, kad kaimiņvalsts var mēģināt pārsteidzošā uzbrukumā sagrābt kādu no Latvijas teritorijām, piemēram, Daugavpili vai Alūksni, mēģināt tur nostiprināties, lai tādā veidā izaicinātu visu NATO sistēmu.
"Tomēr kopš Ukrainas kara gan ir grūtāk iedomāties, ka notiek kāds veiksmīgs šāda veida uzbrukums no Krievijas puses," viņš piebilst.
"Kā atbildi uz šādiem iespējamiem scenārijiem varu minēt mūsu veiktās reformas. Ar militārā poligona izveidi netālu no Daugavpils esam nostiprinājuši bruņoto spēku klātbūtni reģionā. Latgalē mums ir arī izveidotas profesionālās vienības, kuru agrāk nebija. Esam pārvietojuši arī mūsu bruņoto spēku haubices, kuras tagad pastāvīgi atrodas tieši Daugavpilī."
Runājot par pierobežas rajonu drošības stiprināšanu, bijušais ministrs min arī ieceri par sabiedroto brigādes izvietošanu Latvijā. "To mēs plānojam lielā mērā izvietot jaunajā poligonā, ko veidojam netālu no Aizkraukles un Jēkabpils, kas arī ir šis dienvidaustrumu virziens. Liela daļa brigādes karavīru tur varētu uzturēties vismaz lielu laika periodu, protams, arī ar visām treniņu un ieroču sistēmām, kurām vajadzētu būt viņu rīcībā."
"Pašlaik politiskie solījumi un apgalvojumi no mūsu sabiedrotajiem ir nepārprotami un tieši – mēs neplānojam piekāpties un atdot nevienu centimetru vai metru no mūsu teritorijas. Līdz ar to pie scenārija, kad krievi varētu mēģināt pārsteigt un ieņemt kādu teritoriju un tajā noturēties, pret viņiem automātiski tiktu vērsta maksimāli visa Latvijas un NATO dalībvalstu bruņoto spēku spēja. Tas ir skaidrs."
Vienmēr būs kādi iesūtītie
"Tas, ka mūsu valstī ne visi iedzīvotāji ir un būs simtprocentīgi lojāli krīzes situācijā, ir skaidrs. Un tā tas ir jebkurā valstī," piebilst Pabriks, komentējot pieļāvumu, ka Daugavpilī, iespējams, atrodas maskējušies krievu militārie speciālisti.
"Taču gribu uzsvērt, ka Latvija ir neliela valsts, un es tomēr uzskatu, ka mūsu dienesti gana labi pārzina situāciju pilsētās un reģionos. Nedomāju, ka viņiem varētu paslīdēt garām kādas lielas diversantu grupas vai kādi cilvēki, par kuriem viņi nebūtu informēti. Un domāju, ka pie nepieciešamības tie būtu gatavi rīkoties."
Eksministrs arī atzīmē, ka Latgalē ir ļoti patriotiska Zemessardzes brigāde, kurai ir ļoti laba sadarbība gan ar vietējo policiju, gan arī ar robežsardzi: "Līdz ar to domāju, ka realizēt kādus pret valsti vērstus centienus nenāktos tik vienkārši."
"Jā, varētu būt simpātijas pret Krievijas pusi atsevišķiem iedzīvotājiem, bet es domāju, ka esam spējīgi novērst to, ka viņi nonāktu līdz tādām aktivitātēm, kas varētu reāli draudēt valsts drošībai," atzīmē Pabriks.
"Bet jebkurā valstī, jebkurā situācijā vienmēr būs kādi diversanti, vienmēr būs kādi iesūtītie. No tā mēs nekad neizbēgsim. Un tāpēc dienestiem ir jāstrādā efektīvi."
Pirmās stundas – pārbaudījums robežai
Ukrainas aizstāvis Tarenovs uzsver, ka potenciālā iebrukuma gaitu pirmajās stundās izšķirs tas, cik stipra ir valsts robeža. "Labi nostiprināta robeža nozīmē to, ka tie, kas uz tās atrodas, spēs to efektīvi aizsargāt, sagaidot papildspēkus."
"Ja uz robežas ir vienkārši žogs vai stabi, to nevar saukt par robežu. Ja tur ir kaut kāda siena, tad tas jau ir drošāk. Un tālāk jau runa ir par citām šķēršļu joslām, piemēram prettanku "ežiem", kā arī citiem aizsardzības mehānismiem."
Viņaprāt, robežsargu rīcībā jābūt ne tikai automātiem un pistolēm, bet arī prettanku raķešu iekārtām un pretgaisa aizsardzības sistēmām. "Tad gan paši robežsargi varēs justies drošāk, gan arī robežas būs drošākas," piebilst karavīrs.
Žogs sargā tikai pret migrantiem
"Skaidrs, ka robežas izbūve, ko veidojam pašlaik un kas prasa diezgan daudz līdzekļu, ir saistīta ar to, lai mēs varētu nodrošināties pret hibrīddraudiem – pret migrantu izmantošanu," skaidro Pabriks. "Tomēr ir ļoti svarīgi, ka žogu sistēmas gar austrumu robežu ietver sevī arī visas jaunākās tehnoloģijas – gan videonovērošanas sistēmas, gan cita veida detektorus."
"Robežas žogs nevar apturēt militāru iebrukumu, tas ir pilnīgi skaidrs. Tomēr novērošanas tehnoloģijas uz robežas var laicīgāk par to ziņot. Jo mūsu uzdevums, protams, ir maksimāli panākt situāciju, kad mūs nevar pārsteigt."
Runājot par papildu nostiprinājumu veidošanu uz robežas, Pabriks skaidro, ka tas saistās ar lieliem ieguldījumiem. Bet to varot darīt tad, ja ir pilnīga pārliecība, ka šie ieguldījumi patiešām atmaksāsies.
"Pieļauju, ka mums vajadzētu domāt par kaut kādiem militārā atbalsta punktiem uz robežas. Bet jārēķinās, ka pretinieks par šīm vietām zinās, jo mūsdienās to nav iespējams noslēpt," spriež bijušais ministrs. "Un tad ir jāsaprot, vai šādā gadījumā tās var būt pietiekami efektīvas, lai noturētu līniju."
Robežsargiem jādod arī "Javelin"?
Komentējot atziņu par nepieciešamību pamatīgāk apbruņot robežsargus, Pabriks atzīmē, ka sadarbība starp robežsardzi un bruņotajiem spēkiem ir pietiekami intensīva. Armija ir palīdzējusi gan robežsardzes apgādē ar vieglajiem strēlnieku ieročiem, gan apmācībās.
Vienlaikus viņš neizslēdz, ka robežsargi būtu jāapbruņo ar efektīvākiem ieročiem, tieši mācoties arī no ukraiņu pieredzes.
"No vienas puses valsts aizsardzībā roku rokā ir iesaistīta robežsardze un bruņotie spēki. Bet tas neizslēdz, ka robežsardzei varētu būt vienības, kuras jau pašlaik būtu apmācītas rīkoties gan ar prettanku ieročiem, gan arī pretgaisa aizsardzības sistēmām."
Pabriks arī atzīmē, ka ļoti svarīgi ir turpināt savu dronu industrijas attīstību: "Robežsardze tos jau izmanto novērošanas nolūkos, bet, manuprāt, tai noteikti būtu jāvirzās arī uz tādu lidrobotu apgūšanu, kuri var veikt uzbrukumu."
Rezumējot, eksministrs uzsver, ka pēkšņa uzbrukuma briesmas ir tad, ja pietiekami labi nestrādā izlūkošana: "Domāju, ka pašlaik izlūkošanai vajadzētu strādāt pietiekami efektīvi.
"Ja runājam par potenciālu sauszemes iebrukumu, mums vienmēr būs iepriekšēja informācija par kaut kādu spēku koncentrāciju. Nu nevar krievi ar 50 vai 100 tankiem pēkšņi izrādīties pie robežas. Mēs redzēsim, ka viņi tuvojas mūsu robežai, manīsim, ka viņi nāk."
Pabriks arī uzskata, ka mūsu aizsardzības plānojums, kas ir saistīts ar sabiedroto spēku iesaisti, mūsu bruņoto spēku izvietojumu un pārvietošanās ātrumu, ir gana labs. "Vienlaikus, protams, mums arī jāatzīst, ka jebkura armija, jebkura aizsardzība var būt labāka. Ir jāmācās ikdienā. Katru dienu. Jo, piemēram, Ukrainas karš ievieš korekcijas pat pa dienām un nedēļām," viņš piebilst.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
