Uzvaras parka piemineklis bija jānojauc jau agrāk! Maksims Busels viesojas raidījumā "Pāļa bazars"
Jāņa Krīvena (Krivenchy) raidījumā "Pāļa bazars" jaunākajā epizodē viesojās šobrīd viens no pieprasītākajiem aktieriem Latvijā – Maksims Busels. Sarunā viņš atklājis savu nostāju jautājumā par okupācijas pieminekļa demontāžu.
Sarunas sākumā Jānis Krīvēns jautājis viesim par seriālu "Apsūdzēti mīlestībā", kas jau tagad pieejams nākamās paaudzes televīzijā "Go3". Tajā viņš atveido vienu no galvenajiem tēliem, kurš tiek raksturots kā "baltais zvirbulis". Busels sarunā salīdzināja dažādas profesionālās pieredzes uz filmēšanas laukuma, kurās viņam netrūkst pieredzes ar dažādiem ārvalstu kino un seriālu veidotājiem.
Jānis Krīvēns jautāja aktierim arī par Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra darba aizkulisēm un to, kādēļ teātra vadītājas Dana Bjorka beigās amatu saglabāja. Viņš norādīja, ka teātrim Bjorkas vadībā ir svarīgi tuvināties Eiropas kultūrtelpai un teātrī pulcēt nevien krievvalodīgo publiku, bet arī kuplāku latviešu auditoriju.
"Tūlīt priekšā būs tāds kutelīgs datums, kas Latvijā vienmēr ir bijis ass un sāpīgs jautājums – 9. maijs. Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā tika nojaukts okupācijas piemineklis. Kāda ir bijusi tava attieksme pret šo datumu?" aktierim jautāja raidījuma vadītājs.
Maksims Busels, atbildot uz jautājumu, norādīja, ka 9. maijs viņam asociējas ar ļoti plašu pārdomu gradāciju. Viņš nācis no krievvalodīgo ģimenes, dzīvojis Purvciemā, absolvējis krievvalodīgo skolu un pat iesaistījies Nila Ušakova partijas "Saskaņa" brīvprātīgo darbā. Tajā viņam bijis uzdevums apsveikt kara veterānus ar ziediem, naudu aploksnē un vēstuli no Krievijas Federācijas prezidenta Vladimira Putina. Viņš atzina, ka apmēram 7. klasē ar šo jautājumu viņam saistās kāda traumatiska pieredze.
"Mēs braucām uz pirmo adresi. Zvanām, zvanām… Neatver. Varbūt nav mājās. Ejam prom. Braucam tālāk. Zvanām, zvanām, neatbild. Labi, atkal nav mājās. Žēl. Braucam pie trešā. Zvanām. Nav mājās. Un mēs stāvam (es atceros, ka mēs vienmēr bijām divatā). Tas džeks saka: "Varbūt…" Viņš tin to rokturi, un durvis atvērās. Mēs ienācām. Es kā tagad atceros. Mēs ienācām, koridors, uzreiz redzi, ka ļoti vecs dzīvoklis, nedaudz smird, kaut kā viss dīvaini izskatās. Mēs redzam guļamistabā gultu un tur guļ šis veterāns un…" intervijā atklāja Busels.
Nespējot runāt un pārvietoties, guļošais vīrietis kaut ko mēģinājis pateikt. Busels atskārtis, ka, iespējams, visās iepriekšējās adresēs bijusi tāda pati situācija. Pēc tam viņš esot baidījies braukt apsveikt šos veterānus, jo nezinājis, kas viņu sagaidīs aiz durvīm. Busels atzina, ka tikai katrs desmitais bijis laimīgs un pie labas veselības, savukārt pārdzīvojums viņā pašā radījis ļoti daudz pārdomu.
Kad es redzēju šos veterānus, man bija cieņa pret viņiem. Es gāju pie pieminekļa skolas laikā, bet ar katru nākamo gadu, kad es redzēju šos, es nebaidīšos teikt, šos stulbos krievus… Tie ir nevis krievvalodīgie, bet tiešām, piedodiet, stulbi krievi. Viņi brauc ar šo "Na Berļin", kā traki dzer pie pieminekļa. Kad es biju jauns, es nesapratu, kāpēc viņi tā uzvedās. Kas tā par piemiņu?
Intervijā Maksims Busels atzīmēja, ka, viņaprāt, pieminekļa nojaukšana ir bijusi pašsaprotama. Iespējams, kļūda ir bijis lēmums to darīt tikai tagad, kamēr kaimiņvalstī tas izdarīts daudz agrāk. Viņš situāciju salīdzināja ar bīstamu apendicītu, kuru bija nepieciešams akūti risināt.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
