Kopīgais un atšķirīgais Cēsu Viduslaiku pils virtuves dārzā un mūsdienu garšaugu dārziņā

Apbalvojums bija kā pamudinājums portālam "tv3.lv" ielūkoties iekoptajā Cēsu Viduslaiku pils virtuves dārzā, kas tika rekonstruēts pirms astoņiem gadiem, un saprast, kas saglabājies mūsu garšvielu dārzos no viduslaikiem. Vai vairāk ir kopīgā vai atšķirīga? Cēsu Viduslaiku pils dārzniece Līga Eglīte stāsta, ka mazais 16. gadsimta dārziņš veidots ar mīlestību, pašaizliedzīgu darbu un melnām rokām. "Mēs esam pamanīti un tas ir liels sasniegums," neslēpj pils dārzniece.

Vācu ordeņa piļu iemītnieku uzturu galvenokārt nodrošināja no zemniekiem ievāktās nodevas, taču daudzus ēdienu gatavošanā, medicīnā un mājsaimniecībā izmantojamus augus bija nepieciešams audzēt pils tiešā tuvumā. Domājams, arī Cēsu pils plašajā priekšpils pagalmā viduslaikos atradies dārzs, kas nodrošinājis pils virtuvei svaigus dārzeņus un zaļumus.

2015. gada pavasarī ir izveidots rekonstruēts XVI gadsimta virtuves dārzs, kurā tiek audzēti tikai tādi dārzeņi, garšaugi un ārstniecības augi, kas Livonijā kultivēti jau pirms 500 gadiem. Ziņas par viduslaiku Livonijā pieejamo augu klāstu sniedz seni dokumenti un mūsdienu arheoloģiskie pētījumi. Augu atliekas analīzēm arheologi iegūst mitrā kultūrslānī, kur putekšņi un sēklas var saglabāties vairākus simtus, pat tūkstošus gadu. Tos aplūkojot mikroskopā, paleobotānikas speciālisti spēj atpazīt, kurai augu sugai tie pieder. Viduslaiku kultūrslānis šādi pētīts Rīgā, Cēsīs, Tallinā un citās Livonijas pilīs un pilsētās.

Cēsu pils virtuves dārzu veido 12 paceltās dobes, kuras norobežo lazdu pinuma žogs. Augu kolekcijā pārstāvētas 60 vēsturisko kultūraugu sugas, arī viduslaikos īpaši iecienītie dārzeņi ar izteiktu garšu – pētersīļi, sīpoli un ķiploki. Tos, tāpat kā kacenkāpostus un pupas,bieži vien pievienoja ikdienā gatavotajiem dārzeņu sautējumiem.

Nozīmīga vieta virtuves dārzā atvēlēta dillēm, melnajām sinepēm, timiānam, koriandram un pupumētrai. Augi stādīti pēc saderības principa, lai viens otru sargātu no kaitēkļiem.

Pils virtuves dārzā tāpat kā viduslaikos tiek audzēti ne vien uzturā, bet arī medicīnā izmantojami augi, piemēram, ārstniecības izops, kliņģerīte un vērmele, kuri bija galvenie viduslaiku cilvēkam pieejamie ārstniecības līdzekļi.

Tāpat dārzā tika audzēti augi saimnieciskām vajadzībām – auduma un ēdiena krāsošanai, tintes iegūšanai. Aromātiskie augi tika izmantoti kā pakaiši telpās un kaitēkļu aizdzīšanai.

No maija līdz septembrim dārzā teju ik dienas ar zinātkārajiem apmeklētājiem tiekas pils dārzniece Līga Eglīte. Saimniekojot ar tradicionālām, gadsimtos pārbaudītām metodēm, dārzniecei ir izdevies pierādīt, ka bagātīgu ražu var iegūt nelietojot ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus, kaitēkļu indes un rūpnieciski ražotos augu stimulatorus.

Vienlaikus Cēsu pils virtuves dārzs ir veiksmīgs aprites saimniekošanas piemērs – auglīgs komposts tiek veidots no dabiskajiem pārpalikumiem, kas viduslaikos un arī 21. gadsimtā ir pieejami Cēsu pilī.

Vasaras sezonā no trešdienas līdz svētdienai pils dārzā ir sastopams zinošs viduslaiku dārznieks, kurš ikvienam interesentam pastāstīs par to, kas aug un kāds katram augam pielietojums, to labajām un ne tik labajām īpašībām. Tāpat būs iespēja aplūkot viduslaiku dārznieka darba rīkus un uzzināt, kā viduslaikos laistīja dobes.

Vairāk par Cēsu viduslaiku pili atradīsi šeit.