Nedrīkst ne lāsītes arī paša patēriņam: mīts par kandžas dzīšanu joprojām dzīvs
Lai arī kopš 2010. gada pīķa nelegālā alkohola apjomi Latvijas tirgū ir krietni sadiluši, speciālisti uzsver, ka sabiedrībā joprojām trūkst izpratnes par stiprās dziras destilēšanas aizliegumu mājās. Šajā jomā veicams plašs sabiedrības izglītošanas darbs.
Cara laiku gorodovojs, starpkaru republikas kārtībnieks, padomju milicis un atjaunotās valsts policists, – nonākot līdz šiem četriem "kungiem", Daugavpils Šmakovkas muzeja gids ekskursantiem atgādina par stiprā alkohola destilēšanas jeb kandžas dzīšanas aizliegumu Latvijā.
"Tā ir viena no manām mīļākām ekspozīcijas daļām," "tv3.lv" atklāj muzeja gids, vēsturnieks Artūrs Fišers. "Un vienmēr ekskursijas laikā es uzsveru, ka Latvijā ir aizliegts ražot stipro alkoholu mājās. Bet, ja tecināsiet, pie jums var atnākt šāds "kungs".
Nepareizi pagatavots alkohols ir inde
Šmakovkas muzeja gids stāsta, ka dažkārt ārvalstu tūristi ir izbrīnīti par šādu aizliegumu Latvijā, ja viņu valstīs tas ir atļauts. Tomēr izpratnes trūkums par kandžas dzīšanas liegumu Latvijā vērojams arī vietējo ekspozīcijas apmeklētāju vidū.
Dažkārt no sarunām ar muzeja apmeklētājiem esot noprotams, ka cilvēks mājās nodarbojas ar kandžas dzīšanu vai vismaz ir mēģinājis to darīt. Biežāk tie esot gados vecāki cilvēki, kuri, piemēram, degustācijā salīdzina legāli gatavoto šmakovku ar "savējo" vai "drauga" dziru.
"Tā tiešām ir problēma, ka cilvēki neizprot, kāpēc mājās nedrīkst gatavot stipro alkoholu. Un, manuprāt, ir nepieciešami plaši informatīvi pasākumi šajā jautājumā, skaidrojot un ar piemēriem parādot, ar ko paštaisīts stiprais alkohols ir slikts."
"Ekskursijas laikā es vienmēr uzsveru, ka nepareizi pagatavots alkohols ir inde, ar ko tikai sabeigsiet savu veselību. Tāpēc ar to nevajag riskēt," stāsta Fišers.
Muzeja pārstāvis atzīmē, ka, viņaprāt, kandžas dzīšanas aizliegums mājas apstākļos ir pilnīgi pamatots. "Pētot šo jautājumu, esmu sapratis, ka stiprā alkohola gatavošanas procesā var pieļaut daudzas kļūdas, kas rezultātā var nopietni kaitēt cilvēka veselībai."
Nedrīkst tecināt nevienu litru
Jautājums par grādīgās dziras tecināšanu mājās tika aktualizēts arī šīs vasaras Nacionālajā kontrabandas problemātikas forumā.
"Mani personīgi satrauc tas, ka sabiedrība vispār neizprot to, ka Latvijā ir aizliegts destilēt alkoholiskos dzērienu pat savam patēriņam. Nevienu litru nedrīkst. Nē. No desmit litriem jau iestājas kriminālatbildība," atzīmē foruma dalībniece Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu pārvaldes direktora vietniece Baiba Šmite-Roķe.
"Sabiedrība varbūt ne tikai nezina par šo aizliegumu, bet ārkārtīgi daudz to tolerē. Kā televīzijā reiz izteicās Latgales kultūras centra vadītāja, bet tā taču ir nacionālā tradīcija dzīt šmakovku Latgalē un kā to var aizliegt."
VID pārstāve atzīmē, ka stiprā alkohola gatavošanas mājās Latvijā ir aizliegta jau daudzus gadus. "Bet mēs to tolerējam, jo nezinām vai nesaprotam, vai gribam veicināt kultūras mantojumu ar alkohola lietošanu, kas tiešām noteikti nebūtu jādara."
Šmakovkas muzeja pārstāvis Fišers, kurš pilnībā atbalsta noteikto aizliegumu, spriež, ka tas nebūt neapdraud nacionālo tradīciju.
"Tāpat kā citviet Latvijā arī Latgalē ir atļauts ražot mājās destilēto alkoholu, saņemot attiecīgu licenci," viņš skaidro. "Tas nozīmē, ka mājražotājam ir jāveic sanitāro kontroli un jāievēro noteiktie ierobežojumi. Latgalē uz šo dienu ir astoņi licenzēti ražotāji, kas piedāvā savu produkciju."
"Tas nozīmē, ka šo tradicionālo dzērienu ir iespējams nopirkt. Turklāt būsiet drošs, ka tas ir pagatavots labi. Man tas šķiet vislabākais veids, ka mājas stipro alkoholu var iegādāties legāli."
Kad spiedkatls netur
Lai arī pašdarinātā alkohola rūpals tradicionāli bijis izplatīts Latgalē, arī Rīgā notiek tā ražošana, – piebilst Valsts policijas (VP) Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības smago un sērijveida noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieks Pēteris Bauska.
Viņš informē, ka dažu mēnešu laikā galvaspilsētā notikuši divi ar šo rūpalu saistīti nelaimes gadījumi, kad dzīvoklī sprāga spiedkatls un vairāki cilvēki guva smagus ievainojumus.
"Cilvēki nesaprot, ka tas ir nelikumīgi. Nelikumīgi ir glabāt, nelikumīgi ir ražot, nelikumīgi ir tirgot. Šis mīts sabiedrībā joprojām pastāv, ka pašu patēriņam drīkst. Nedrīkst!"
Šmakovkas muzeja pārstāvis atgādina, kā Latvijā mājas alkohola ražošana iemantoja popularitāti. Runa ir par starpkaru periodu, kad likums aizliedza alkohola tirdzniecību pie izglītības iestādēm.
"Līdz ar to kādā ciematā vai nelielā pilsētiņā pat nebija iespējas legāli iegādāties alkoholu. Tāpēc ļoti populāra kļuva mājražošana. Tas ir piemērs, kā nevajag darīt, jo tādā veidā valdība tikai sekmēja mājās alkohola ražošanu," piebilst Fišers.
Trīs reizes mazāk "točku"
Aplūkojot aktuālās tendences nelegālā alkohola apritē, VP un VID statistika liecina, ka alkohola kontrabanda klasiskā izpratnē Latvijā ir minimāla, tomēr pieaug pašdarinātā alkohola ražošana un tirdzniecība. Par to satraukums ir arī alkohola ražošanas nozarē.
"Ja skatāmies vēsturiski, 2010. gada pīķa laikā nelegālais alkohols veidoja pat 38% visa Latvijas stiprā alkohola tirgus, tad šobrīd šis procents ir nokrities līdz 8%, kas relatīvi ir ļoti maz," spriež Latvijas Alkohola nozares asociācijas izpilddirektors Dāvis Vītols.
Tomēr vienlaikus pieaug pašdarinātā alkohola apjoms, uzsver nozares pārstāvis: "Latvijā lielākā problēma ir tieši pašdarinātais alkohols, kosmētiskā spirta alkohols un spirts, kas tiek ievests un tad tiek izmantots alkohola ražošanai "točkām"."
Nelegālā alkohola tirdzniecības vietās jeb "točkās" visbiežāk tiek tirgots šķaidītais spirts, bet aktīvo "točku" skaits valstī ir būtiski sarucis, – liecina VP informācija.
Pēc likumsargu un iedzīvotājiem pieejamās interaktīvās ziņošanas sistēmas datiem vēl 2020. gadā visā valstī tika uzietas 920 "točkas", 2022. gadā to bija jau trīs reižu mazāk – 286. Vienlaikus jāņem vērā, ka mainās nelegālās dziras piegādes ceļi, šajā ķēdē iesaistot kurjerus.
Policijā arī novērota prakse, ka ar akcīzi apliktais alkohols tiek tirgots pēc pulksten 22.00 un tā izplatīšanā piedalās taksisti.
Nelegālo ražotņu bums?
Runājot par nelegālā alkohola ražošanu jāmin, ka šā gada pirmajā pusgadā jau atklātas septiņas nelegālā alkohola ražotnes, kas ir ievērojams skaits, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, kad tika uzietas viena līdz četrām ražotnēm visa gada laikā.
Turklāt šopavasar policija veica kratīšanas arī divās legālās alkohola ražotnēs, kurās tika atklāta nelegāla alkohola ražošana. Abiem uzņēmumiem tika anulētas licences un aizturēta organizēta noziedzīga grupa.
Kā komentē VID pārstāve Šmite-Roķe, šī statistika rāda, ka pieprasījums pēc nelegālās produkcijas ir: "Un tas galvenokārt ir saistīts ar to, ka cilvēkiem nav naudas, un viņi meklē šo nelegālo preci cenas dēļ".
Arī VP uzskata, ka šādu noziegumu izplatība ir saistīta ar iedzīvotāju ienākumu līmeni, kas ierobežo alkohola iegādāšanās iespējas legālās tirdzniecības vietās.
Trūcība neatbrīvo no atbildības
Tomēr šaurā rocība cilvēku neatbrīvo no soda. Likumā ir noteikta atbildība gan par legāla alkohola nelikumīgu apriti, gan nelikumīga alkohola apriti un par šiem pārkāpumiem ir paredzēta gan administratīvā, gan kriminālatbildība.
Atbildība par nelegālu alkoholisko dzērienu apriti atkarībā no konstatētā dzērienu apjoma ir noteikta:
- Alkoholisko dzērienu aprites likuma 14.panta pirmajā daļā par nelikumīgu alkoholisko dzērienu iegādāšanos;
- Alkoholisko dzērienu aprites likuma 14.panta astotajā daļā par nelikumīgu alkoholisko dzērienu izgatavošanu (ražošanu), piedāvāšanu, glabāšanu vai pārvietošanu;
- Krimināllikuma 221.1 pantā par nelikumīgu alkoholisko dzērienu realizāciju;
- Krimināllikuma 221.2 pantā par nelikumīgu alkoholisko dzērienu izgatavošanu (ražošanu), glabāšanu vai pārvietošanu.
Šā gada sešos mēnešos par nelikumīgu alkoholisko dzērienu realizāciju sākti 49 kriminālprocesi (KL 221.1 pants), no tiem 24 Latgales reģionā. Savukārt 43 kriminālprocesi sākti par nelikumīgu alkoholisko dzērienu izgatavošanu, glabāšanu vai pārvietošanu (KL 221.2 pants).
2023. gada pirmajā pusgadā gan administratīvajos, gan kriminālprocesos kopumā izņemti 4327,19 litri kandžas, 3706,50 litri brāgas, 5185 litri spirta un 1689,25 litri spirta ūdens maisījuma. Mazākos apjomos izņemti arī cita veida dzērieni.
Izņemtā nelegālā alkohola apjomiem ir tendence samazināties, – liecina VP statistika. Ja 2020. gadā kopumā tika izņemti 99,4 tūkstoši litru, pērn – 53,8 tūkstoši litru.
Saskaņā ar VID datiem neiekasētie nodokļi no akcīzes preču nelegālā tirgus kopumā ir 100 miljoni eiro gadā, no tiem 12 miljoni eiro valsts kasei iet garām saistībā ar nelegālā alkohola apriti.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
