"Trīs dienās līdz Paldiskiem." Pētnieks apraksta scenāriju, kā Krievija okupētu Baltijas valstis

Vācijas mācību scenārijs sākas ar to, ka Krievijas prezidenta Vladimira Putina režīms februārī mobilizē ap 200 tūkstošiem jaunu iesaucamo.

Šī soļa mērķis būtu palielināt spiedienu uz Ukrainu, bet tikmēr Krievijas armija uzsāktu arī klusu nostiprināšanos uz Polijas un Lietuvas robežas netālu no Suvalku koridora.

Vācu laikraksts norāda, ka tas izraisītu NATO spēku savilkšanu, kam, savukārt, sekos Krievijas uzbrukums 2024. gada beigās – līdz ar Donalda Trampa atgriešanos Baltajā namā pēc ASV prezidenta vēlēšanām novembrī.

Tā, kā jau minēts, ir Vācijas Aizsardzības ministrijas mācību scenārija versija par to, kā Krievija sāktu savu uzbrukumu Baltijas valstīm. Viens no interneta žurnāla "Europe’s Edge" autoriem, CEPA Transatlantiskās aizsardzības un drošības programmas vecākais līdzstrādnieks un Džordža Vašingtona universitātes mācībspēks Jans Kalbegrs sevi ielicis Kremļa vadītāja kurpēs un iztēlojies tālāko Krievijas uzsāktā iebrukuma gaitu, proti, kā lielvalstij izdosies iekarot Latviju, Lietuvu un Igauniju.

Lai šoreiz Krievijai izdotos sasniegt savu mērķi, okupantu ģenerāļiem nekavējoties jāsāk kara plānošana. Un plānam jādod arī spēcīgs nosaukums. Iedvesmojoties no padomju varas vīzijas par septiņu dienu kodolkaru starp NATO un Varšavas pakta spēkiem, kur militārais mācību scenārijs tika nodēvēts par "Septiņas dienas līdz Reinas upei", Kalbergs šo hipotētisko Baltijas valstu okupācijas ieceri piedāvā saukt par "Sarkanais plāns – trīs dienas līdz Paldiskiem".

Okupācijas plānu pētnieks sadala piecās vispārīgās daļās.

Polija būs palīgā pēc trim dienām, pārējie – ne ātrāk kā pēc 10

Lielākā daļa Rietumeiropas bruņoto spēku ir smagā nesagatavotības stāvoklī, un to spējas ir ierobežotas, norāda pētnieks. Pat šķietami varenā Vācija, Francija un Lielbritānija runā skaļi par savām militārajām spējām, bet realitātē tās nav mainījušās vismaz desmit gadus.

Krievijai sākot savu uzbrukumu, pirmais nozīmīgais NATO formējums, kas ierastos pie Lietuvas robežas, būtu Polija – tas notiktu pēc aptuveni 72 stundām. Savukārt apjomīgāki sabiedroto spēki no Vācijas un citām Eiropas valstīm nerīkosies ātrāk kā pēc 10 līdz 15 dienām.

Kalbergs šeit akcentē, ka mazajiem Baltijas spēkiem tas būs trieciens, jo Lietuvas, Latvijas un Igaunijas armijas, kur kopskaitā varētu būt līdz 7000 karavīru, paļaujas uz ātru NATO sabiedroto palīdzību.

"Rietumeiropas NATO dalībvalstis noliedz savu gatavību un dzīvo iedomātā pasaulē," raksta pētnieks. Šo hipotēzi viņš papildina ar kādu piemēru, proti, Zviedrijas salu Gotlandi, no kuras var piekļūt lielākai daļai Baltijas jūras, joprojām sargā tikai viena mehanizētā brigāde ar dažiem simtiem darbinieku un dažiem apsardzes spēkiem. Attiecīgi plaisa starp iedomāto un faktisko gatavību Krievijai paredz lielisku izdevību sasniegt savus mērķus.

Kodolieroču izmantošana radīs haosu finanšu tirgos

Krievija sava plāna realizēšanā iesaistīs kodolieročus. Kalbergs norāda, ka teju 80 gadus uz kodolieročiem esam raudzījušies kā uz "teātra instrumentu", lai demonstrētu stratēģisku ienaidnieku atturēšanu. Proti, valstis ar tiem "mērās", bet realitātē neizmanto.

Jā, kodolieroču izmantošana nav tīkama un nevienam nenāks par labu, bet krievu okupanti par to neuztraucas. Viņiem svarīgāks ir vēlamais efekts, līdz ar to Krievija beidzot varētu ķerties klāt to reālai pielietošanai.

Tiesa, Kremlis visdrīzāk neliktu lietā smagos kodolieročus, taču pietiktu arī ar mazāku kodolieroču izmantošanu, lai Rietumus novestu pie strauja ekonomiskā krituma. Tas notiku pavisam dabiski, jo šādu ieroču izmantošana radītu šoka vilni, plašu sabiedrības paniku, satricinātu politisko un militāro vadību un sistēmas. Visbeidzot tas izraisītu pilnīgu haosu finanšu tirgos.

To apliecina kaut 2001. gada 11. septembra teroristu uzbrukumi ASV, kas rezultējās ne tikai ar tūkstošu cilvēku nāvi, bet arī Valstu tirgu haosu. Tie bija slēgti piecas dienas un nedēļas laikā zaudēja 1,4 triljonus ASV dolāru. Kodolieroču pielietošanas gadījumā situācija finanšu tirgos varētu būt līdzīga, tikai šoreiz daudz plašākā mērogā.

Somija nerīkosies, baidoties no kodolreakcijas riska

Kalbergs kā Krievijas kara plānotājs šajā brīdī būtu novērojis, ka NATO spēki Baltijas valstīs ir pasīvi. Tiem trūkst pietiekamas artilērijas, loģistikas un medicīnas atbalsta un ir maz smago ieroču, lai gūtu pārsvaru pār okupantiem.

Tas ļautu Krievijai šos spēkus apiet 72 stundu laikā, pēc kā Rietumu sabiedrotie neveiks nopietnas iejaukšanās. Tā vietā NATO vienības mēģinās turēt tās teritorijas, kuras vēl okupanti nav sagrābuši.

Pētnieks min, ka Somijai nebūs laika ne mobilizēt, ne arī virzīt savas vienības pretim Krievijai un tā nemaz negrasīsies šķērsot lielvalsts robežu, jo apzināsies iespējamo kodolreakcijas risku. Līdz ar to Krievijai nebūs vajadzība paplašināt savas militārās vienības šajā reģionā.

Krievu okupanti nāks ar "pārsteiguma" momentu

Kalbergs piedāvā kādu "pārsteiguma" momentu no Krievijas puses. Proti, daudziem ekspertiem labpatīk teikt, ka okupanti cietuši neveiksmi karā pret Ukrainu, nespējot valsti ieņemt divās dienās. Tā ir taisnība, taču no kļūdām mācās.

Tādēļ, iekarojot Baltijas valstis, Krievija nedēļām ilgi nesavilks savus spēkus pie valstu robežām, kā tas bija Ukrainas gadījumā, bet gan uzreiz sāks ar ofensīvu frontes līnijās. NATO, visticamāk, iepriekš būs pamanījusi krievu militāro vienību pastiprināšanos, bet nebūs gaidījusi tūlītēju rīcību. Un, lai plāns netiktu izjaukts, Kremlis par ofensīvu neinformēs lielu daļu savas valdības vai ārvalstu partneru, tostarp arī ne Ķīnu.

Ofensīvas realizēšanā liela loma būs arī Rietumu sociālajiem medijiem, kuros, līdzīgi kā tas notika ar karu Ukrainā, uzplauks dezinformācija un propaganda. Tūkstošiem viltus profilu sociālajos medijos "bļaus", ka problēma joprojām ir NATO agresija. Rietumu pilsētās notiks miera demonstrācijas, un kāds, iespējams, rosinās augsta līmeņa miera sarunas – tās Kremlim patīk, jo novērš uzmanību no galvenā.

Kā koncentrētā veidā izskatīsies Baltijas valstu ieņemšana?

Pirmajā dienā karš sākas ar intensīviem raķešu uzlidojumiem augstvērtīgiem mērķiem. Bruņu, uzbrukuma helikopteru un raķešu artilērijas ešelons virzās cauri Ziemeļigaunijai-Narvai un Tallinai uz Paldiskiem. Vienlaikus Tallinas ostā iebrūk bataljona izmēra okupanti jūras kājnieki.

Dienvidos otrs ešelons virzās uz ziemeļrietumiem no Baltkrievijas uz Karaļauču apgabalu caur Lietuvu, bet pēc tam nekavējoties pagriežas uz dienvidiem, lai stātos pretim NATO spēkiem, kas nāk no Polijas. Aizmugures ešelona spēki turpmākajās dienās nokauj Lietuvas aizsardzības un pretestības spēkus.

Latvija tiek ignorēta. Tās armijai trūkst līdzekļu, lai uzbruktu, un tās vadības groži tiek efektīvi aizvākti.

Šajā brīdī okupācijā tiek iesaistīti kodolieroči. Maza, bet augstas iedarbības ierīce tiek uzspridzināta virs starptautiskajiem ūdeņiem, gaisā palaižot spēcīgu elektromagnētisko impulsu, lai no ierindas izsitu sakarus un datorsistēmas Gotlandē, tostarp Visbijā. Pēc tam bataljona lieluma gaisa desanta vienības ieņem salas lidlauku.

Otrajā kara dienā Krievija nostiprinās sasniegtos mērķus un pastiprinās pirmā ešelona spēkus.

Kad trešajā kara dienā frontē beidzot ierodas Polijas armija, Kremlis paziņos NATO, ka jebkurš alianses mēģinājums "atkārtoti okupēt" Krievijas "jaunos Baltijas apgabalus" izraisīs nākamo kodolreakciju.

Negaidot uz ASV iespējamo kodolreakciju, Krievijas Stratēģiskie raķešu spēki palaidīs vairākas raķetes pret savām pierobežas teritorijām Novaja Zemļa, lielo salu uz ziemeļiem no Murmanskas un nelielām salām Austrumsibīrijas jūrā Tālajos Austrumos. Jā, šāds solis nogalinās daļu krievu, taču Kremlis tādā veidā Rietumiem parādīs, cik tālu ir gatavs iet. Un Putinam absolūti nerūp Krievijas pamatiedzīvotāju labsajūta, tāpēc šie cilvēku upuri ir tā vērti cēlākā mērķa vārdā.

Tikmēr NATO izlūkdienesti ar saviem satelītiem un sensoriem būs konstatējuši Krievijas stratēģisko raķešu zemūdenes, kas iepriekšējās nedēļās jūrā izgājušas neparasti daudz. Šajā brīdī iemesls jau būs skaidrs.

Tālāk Kremlis Rietumiem paskaidros, ka ir saprātīgs partneris un vēlas atjaunot brālīgās attiecības. Jā, viņa spējas okupēt Baltijas valstis ir vēsturisks pazemojums Rietumiem, un ir sāpīgi redzēt, kā beidzas to it kā uz noteikumiem balstītā globālā kārtība. Taču Krievija ir gatava piedāvāt darījumu.

"Mēs ņemam Baltijas valstis, kā arī sauszemes koridoru pāri sadalītās Ukrainas "paliekām". Arī Moldova būs mūsu," raksta pētnieks. Galu galā NATO neatrodas pozīcijā, kur vispār var piedāvāt savu variantu. Citu variantu vienkārši nav.

Tajā pašā laikā Krievija atbrīvos Gotlandi, jo ir "saprātīga un tiecas uz brālīgām attiecībām".

Viss. "Sarkanais plāns – trīs dienās līdz Paldiskiem" ir realizēts.