Uzklausīt un sadzirdēt vienam otru – kādēļ jau 300 gadus svētceļnieki dodas uz Aglonu?
Svētceļojumi ir pazīstami visās reliģijās. Tie simbolizē cilvēka dziļākos Dieva meklējumus un ilgas pēc atjaunotas dzīves. Jau 300 gadus svētceļnieki no visdažādākajām Latvijas vietām reizi gadā dodas uz Aglonu, bet kā tas viss aizsākās?
Svētceļojumi pēc būtības ir tautas lūgšanas forma, kas bija pazīstami jau kristietības pirmsākumos. Galvenā svētceļojumu vieta ir Svētā zeme Palestīna un kopš 2. gadsimta – arī Roma. Pasaulē ir daudz svētvietu – Kunga Jēzus žēlastības vai Jaunavas Marijas parādīšanās vietu, kuras apmeklē un godina svētceļnieki.
Latvijā zināmākās svētceļojuma vietas ir Skaistkalne, Sarkaņi un Aglona. Svētceļnieki uz Aglonu sāka doties drīz vien pēc baznīcas uzcelšanas. 19. gs. beigās svētceļojumi uz Aglonas bija kļuvuši par tradīciju. Divi lielākie svētki, kuros svētceļnieki apmeklēja Aglonu, bija Vasarassvētki un 15. augusts.
20. gadsimta divdesmitajos gados izplatījās svētceļnieku grupu organizēšana no tuvākām un tālākām draudzēm. Svētceļnieku grupas priekšgalā tika nests krucifikss, tam sekoja baznīcas karogi, svētbildes.
Konkrētas liecības par svētceļojumiem kā organizētu reliģisku pasākumu ir fiksētas saistībā ar 1911. gada Vasaras svētkiem, kad, pēc toreizējā Aglonas dekāna Jāņa Velkmes sniegtajām ziņām, uz Aglonu priestera Broņislava Vežbicka vadībā ir devušās pirmās organizētās procesijas no Višķu, Kalupes un Nidricas draudzēm. Kopš tā laika svētceļojumi ir notikuši katru gadu un sevišķi uzplaukuši laikā no 1918. līdz 1940. gadam.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Pēc žurnālā "Katōļu Dzeive" publicētajām ziņām, 1934.–1938. gadā svētceļnieku skaits 15. augustā Aglonā ik gadu esot sasniedzis ap 100 000.
Izmaiņas reliģisko svētceļojumu tradīcijā Latgalē notiek padomju varas periodos, kad tiek aizliegts organizēt svētceļnieku grupas, tomēr daudzi tūkstoši ticīgo atrod iespēju privāti apmeklēt Aglonu.
1989. gadā t. s. Trešās atmodas noskaņās atsākās regulāri svētceļojumi uz Aglonu. Pirmā lielākā grupa ar 30 svētceļnieku gāja kājām no Rīgas. Tagad ik gadus uz Aglonas 15. augusta svētkiem pulcējas daudzi desmiti tūkstošu cilvēku, no tiem līdz 2000 svētceļnieku ir kājām ceļojuši no visdažādākajām Latvijas vietām.
