Šo Latvijas pilsētu reiz sauca "Frauenburga". Unikāli vēstures kadri parāda ikdienas ainas Saldū
Latvijas Nacionālajā arhīvā atrodas vairākas vēstures liecības par to, kā esam dzīvojuši un kā reiz izskatījušās Latvijas pilsētas. Portāls "tv3.lv", sākoties rudenim, dodas "ceļojumā" uz vairāk nekā 100 gadu senu pagātni un piedāvā ieskatīties vēsturiskos kadros, kāda reiz bija ikdiena Latvijas dienvidrietumu pilsētā – Saldū.
Pēc arheologu pētījumiem tagadējo Saldus teritoriju apdzīvojušas seno kuršu ciltis jau otrajā gadu tūkstotī pirms Kristus, tā par pilsētas vēsturi teikts Saldus novada pašvaldības mājaslapā.
Vēstures avotos Saldus pirmo reizi minēts 1253. gadā tā sauktajā Kuršu līgumā, pēc kura viss novads nodots Livonijas ordeņa pārvaldījumā. Šajā līgumā minēts arī "Salden" vārds. Minētā teritorija aptuveni atbilst tagadējai Saldus novada teritorijai. Vēlāk sākotnējo nosaukumu "Salden" gandrīz uz četriem gadsimtiem aizstāj, bet ne izskauž, vāciskais – "Frauenburga".
Savukārt, pāršķirstot vairākas vēstures lappuses, Pirmā pasaules kara gados, kad Kurzemei tuvojās vācieši, daudzi saldenieki spiesti bija doties bēgļu gaitās. 1916. gadā vācieši dažu mēnešu laikā izbūvēja šaursliežu dzelzceļu. Vācu okupācijas gados (1917. gadā) Saldum tika piešķirtas pilsētas tiesības, norādīts pašvaldības mājaslapā.
Pēc Latvijas neatkarības iegūšanas Saldus saimnieciskajā un kultūras dzīvē bija vērojams uzplaukums. To veicināja arī jaunā dzelzceļa izbūve 1929. gadā, kad gar Saldu sāka kursēt Rīgas – Liepājas vilciens. Pilsētā notika rosīga celtniecība – 3,5 kilometru lielu platību sadalīja 514 apbūves gabalos. 1935.g. Saldū bija 288 rūpniecības uzņēmumi, tā norādīts pašvaldības mājaslapā.
No 1940. gada Saldus bija rajona pakļautības pilsēta, ietilpa Kuldīgas apriņķī. 1940. gadā atjaunoja padomju varu, bet jau 1941. gada 29. jūnijā Saldū ienāca vācu karaspēks un palika te līdz kara beigām. No 1944. gada rudens līdz 1945. gada 8. maijam Saldus novada teritorija atradās frontes joslā. Rajona teritorijā karam arī tika pielikts punkts: 1945.gada 8.maijā Ezerē tika parakstīts Kurzemē ielenktā vācu karaspēka bezierunu kapitulācijas akts.
