Latvijā pusotra gada laikā par 54% pieaudzis ārvalstniekiem izsniegto uzturēšanās atļauju skaits
Ārvalstu pilsoņu skaits Latvijā ievērojami palielinājies – izsniegto uzturēšanās atļauju skaits pusotra gada laikā pieaudzis par 54 procentiem. Cilvēki Latvijā ierodas dažādu iemeslu dēļ – meklē drošu patvērumu vai mācās, bet pārsvarā – gatavojas strādāt. Tomēr speciālisti saka – joprojām ārvalstnieku darbaspēka potenciālu pilnībā neizmantojam.
Havjers Latvijā dzīvo jau 33 gadus – šajā laikā viņam sanācis ne vien pusgada laikā iemācīties latviešu valodu, bet arī kļūt par daļu no Latvijas sabiedrības.
"Es domāju, ka esmu ideāli integrējies gan kulturālā ziņā, gan klimatisko apstākļu saprašanā, gan valodā. Es jūtos labi šeit, Latvijā. 30 gadu laikā mēs esam palikuši ļoti atvērti, jo tas, kā bija 1990. gados, bija kas pavisam cits, un man ir prieks par to."
Havjers izceļ arī izmaiņas Latvijas cilvēkos, kuri pēdējo trīsdesmit gadu laikā esot ievērojami mainījušies.
"Latvieši ir brīnums, jo iedomājies visas pasaules kontekstā, ka eksistē viena valsts, kur ir divi miljoni iedzīvotāju un tādā dabas bagātībā. Man liekas, ka latviešu kultūra, gan kā valsts – tas ir brīnums."
Tikmēr ķīnietis Cjao Latvijā dzīvo gandrīz pusi savas dzīves – 12 gadus. Viņš mācījies kā pamatskolā, tā arī vidusskolā, tāpāt pabeidzis bakalaura studijas un izdomājis palikt uz dzīvi šeit. Šobrīd jaunietis strādā kādā Latvijas uzņēmumā.
"Gan viegli, gan grūti. Vieglākā daļa – katru dienu man aktīvi jārunā ar vietējiem cilvēkiem, gan ar skolotājiem, gan ar klasesbiedriem, un tas man uzspieda iemācīties to valodu."
Tomēr, neskatoties uz veiksmīgu integrāciju, viņš norāda arī uz izaicinājumiem izglītības sistēmā attiecībā uz palīdzību imigrantiem.
"Grūtākā daļa, man liekas, varbūt Latvijas publiskās skolas vēl nav pārāk daudz pieredzes, kā palīdzēt cilvēkiem no citas kultūras, kā pareizi viņiem palīdzēt dažādos gadījumos."
Valodas apguve un iekļaušanās vietējā sabiedrībā ir galvenie pārbaudījumi, ar kuriem saskaras iebraucēji Latvijā. Līdz ar to arī viņu darba rokas paliek neizmantotas.
"Latviešu valodas apguve, kur vēl joprojām pieprasījums ir lielāks nekā piedāvājums. Nav tādas dienas, kad nav kāds klients, kas jautā par to, kur es varu pieteikties latviešu valodai."
Nākamā gada budžetā Kultūras ministrija lūgusi papildu 1,6 miljonus eiro, lai varētu izveidot pamata sistēmu latviešu valodas apguvei ārzemniekiem, taču, lai apmierinātu pieprasījumu, būtu vajadzīgs daudz reizes vairāk – pat pieci miljoni eiro, norāda ministre.
"Šobrīd, runājot ar visiem trešo valstu pilsoņiem, tas pieprasījums pēc integrācijas atbalsta aktivitātēm ievērojami pārsniedz to, kas ir pieejams. Ir jārada šī te infrastruktūra, koordinēta sitēma, vienota pieeja latviešu valodas apguvei, kurā varētu salāgot dažādus finansējuma avotus – vai tie būtu Eiropas fondu līdzekļi, valsts budžets vai arī pašu cilvēku līdzmaksājums."
Tomēr, neskatoties uz izaicinājumiem, lielākā daļa ārvalstu iedzīvotāju esot motivēti strādāt un veidot neatkarīgu dzīvi Latvijā, saka biedrības "Gribu palīdzēt bēgļiem" pārstāve.
"Lielākā daļa vēlas strādāt, jo viņi nevēlas būt atkarīgi no kāda cita, no palīdzības, no pabalstiem un tamlīdzīgi. Protams, vienmēr ir izņēmumi, bet lielākā daļa cilvēku tomēr grib veidot dzīvi šeit tā, kā viņi ir iecerējuši."
Piemēram, Latvijā šobrīd uzturas 24 tūkstoši ukraiņu darbspējas vecumā, bet strādā no viņiem tikai trešdaļa jeb 8,7 tūkstoši.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
