"Rail Baltica" Rīgas lidostas stacijas darbu iekonservēšana šoziem var izmaksāt ap 300 tūkstošiem eiro
Ja valdības lēmums par Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu pārdali nenotiek laikus, "Rail Baltica" Rīgas lidostas stacijas otrās kārtas darbu iekonservēšana šoziem varētu izmaksāt aptuveni 300 000 eiro, aģentūrai LETA sacīja SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" (EDzL) pagaidu valdes priekšsēdētājs Ēriks Diļevs.
Viņš norādīja, ka EDzL valdībā rosina veikt struktūrfondu pārdali, lai varētu pilnā apjomā paveikt visus būvdarbus abās Rīgas stacijās.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Diļevs pauda cerību, ka līdz oktobra beigām vai novembra laikā tiks pieņemts lēmums par struktūrfondu pārdali, tomēr, ja ne, tad uzņēmums ir iesniedzis ministrijai oficiālo autorizāciju par darbu minimālu iekonservēšanu, lai pārlaistu ziemas mēnešus.
EDzL pārstāvis norādīja, ka nepieciešamajiem 300 000 eiro būtu jānāk no Satiksmes ministrijas (SM) budžeta.
Vienlaikus ja lēmums par struktūrfondu pārdali būs pozitīvs, tad Rīgas lidostas stacijas iekonservēšana nebūs jāveic un būvnieks turpinās darbus iesāktā apmērā. Tāpat pozitīvas fondu pārdales rezultātā līdz 2028.gadam iespējams paveikt visus būvdarbus pilnā apmērā.
Diļevs akcentēja, ka "Rail Baltica" Rīgas lidostas stacijas un infrastruktūras aktuālā līgumcena ir 249 miljoni eiro. Tāpat viņš uzsvēra, ka indeksācijas rēķini tika iesniegti reizi ceturksnī, attiecīgi uz to brīdi būvobjekta izmaksas bija šādas.
Patlaban EDzL ir nosedzis teju visus parādmaksājumus Rīgas lidostas stacijas būvniekiem "B.S.L Infra". No pēdējā saņemtā rēķina apmaksāti 1,5 miljoni eiro, bet viens miljons eiro vēl nav apmaksāts. EDzL vērtē iespējas pārdalīt iekšējās rezerves, lai maksājumu nosegtu.
Vienlaikus arī "B.S.L. Infra" ir nākuši pretī un nepiemēro soda procentus par kavēto rēķinu apmaksu, sacīja Diļevs.
"B.S.L. Infra" ēku inženieris Valdis Ločs aģentūrai LETA norādīja, ka būvlaukumā patlaban notiek būvlaukuma nodošana pasūtītajam, jo šobrīd ir paveikti pirmās kārtas darbi, kas bija iepirkti. Tālāk tiek būvēti trešās kārtas darbi, kas ir balsti gan uz Rīgas, gan Mārupes pusi.
Vienlaikus Ločs apstiprināja, ka būvnieks gaida lēmumu, vai uz ziemu nepieciešams iekonservēt darbus.
"Latvijai šis ir liels projekts, un mēs kā vietējie speciālisti varam daudz no šī mācīties," sacīja Ločs.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
