Kāpēc "Rail Baltica" nogāja no sliedēm? Saeimas komisija izvaicā bijušos satiksmes ministrus
Saeimā trešdien, 9. oktobrī, bija jāierodas trim bijušajiem satiksmes ministriem, kuri savulaik bija atbildīgi par vērienīgā "Rail Baltica" projekta īstenošanu. Viņus iztaujāja parlamentārās izmeklēšanas komisijā. Kādi lēmumi pieņemti viņu darbības laikā un vai kāds no bijušajiem ministriem atzīst, ka pieļāvis būtisku kļūdu? Skaidroja TV3 Ziņas.
"Rail Baltica" parlamentārās izmeklēšanas komisijā liecības pirmo reizi snieguši trīs bijušie satiksmes ministri.
Deputāti kā pirmo izvaicāja Uldi Auguli. Viņa laikā kļuva zināms, kāda varētu būt jaunā dzelzceļa trase. "Gribētu uzdot jums jautājumu, kāpēc nekad nav bijusi Ministru kabinetā lemšana un vienlaikus arī Saeimā lemšana par to, kas būtu Latvijai izdevīgs variants. Kāpēc ir piedāvāts tikai viens variants?" Augulim vaicāja "Rail Baltica" izmeklēšanas komisijas vadītājs no "Apvienotā saraksta" – Andris Kulbergs. Viņš arī vaicāja, kāpēc nekad nav bijusi Ministru kabineta un Saeimas lemšana par to, kas būtu Latvijai izdevīgs variants. "Kāpēc ir piedāvāts tikai viens variants?" jautāja Kulbergs.
Augulis atbildēja, ka trases novietojums ticis balstīts uz vides novērtējumu. "Tur apakšā nav nekādas dziļākas izpētes, tikai vides izvērtējums," norādīja Augulis. Viņa izvaicāšana notika saspringtā gaisotnē.
Augulis norādīja, ka valdība lēma, bet konsultanti ieteica. "Valdība lēma?" pārvaicāja Kulbergs.
"Jūs nedzirdat, ko es saku?" retoriski vaicāja Augulis. Ar katru nākamo jautājumu sarunas tonis kļuva augstāks. "Nav tādu [lekšanās] atvainojiet!" uzsvēra Augulis.
Arī TV3 Ziņām Augulis neatzina, ka būtu atbildīgs par kādu būtisku kļūdu pieļaušanu.
Viņš sacīja, ka šobrīd ir "grūti pateikt" un ka būtiskas kļūdas viņš neredz.
Arī Jānis Vitenbergs, kurš amatā bija nepilnu gadu, uzskata, ka kļūdas nav pieļāvis. "Grūti teikt. Tas laiks bija pietiekami īss," norādīja Vitenbergs. Bet kā būtiskākos sasniegumus Vitenbergs min to, ka tieši viņš pirmo reizi izgaismoja samilzušās problēmas – kavēšanos ar zemju atsavināšanu un projektēšanu, kā arī ievērojamo sadārdzinājumu.
Savukārt izmeklēšanas komisijas vadītājs interesējās, kāpēc Vitenbergs virzīja ieceri par jaunā dzelzceļa tiltu būvēšanu pār Daugavu Rīgā, zinot, ka tilta pabeigšanai naudas var nebūt.
"Šis pieprasījums, ja nemaldos, tika iesniegts janvāra sākumā," norādīja Kulbergs. "Tā ka tas ir tikko pēc manas stāšanās amatā. Tas ir bijis gatavots pusgadu pirms tam. Tas nav tāds vienas nedēļas jautājums."
Sēde noslēdzās ar Tāļa Linkaita iztaujāšanu. "Man atšķirībā no kolēģiem saikne ar "Rail Baltica" projektu ir ilgstoša un es esmu sekojis līdzi šim projektam no šī projekta sākuma," norādīja bijušais satiksmes ministrs Tālis Linkaits.
Kā norāda Linkaits, viņa darbības laikā lemts par projektēšanas sākšanu un reģionālo staciju veidošanu, kā arī pieņemts īpašs likums par projekta īstenošanu. Linkaits ir vienīgais no trim bijušajiem ministriem, kurš atzīst, ka varēja rīkoties citādi.
"Ar šī laika acīm skatoties, cik lēni gāja projektēšanas darbi. Vajadzēja būt izlēmīgākam 2022. gadā, kad mums bija sarunas ar Spānijas projektētājiem par šo līguma pārtraukšanu," viņš pauda.
Komisijai daudz uzmanības velta tam, lai noskaidrotu, kāpēc vērienīgā projekta izmaksas kopumā trīs valstīs sadārdzinājušās no nepilniem sešiem miljardiem eiro līdz gandrīz 24 miljardiem. Gala ziņojums tai jāiesniedz līdz decembra vidum.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
