"ASV spēku izvešana no Eiropas ir pavisam reāla iespēja" – amerikāņu eksperts iezīmē ne visai pozitīvu scenāriju

Hukers, kurš piedalījās Baltijas militārajā konferencē Viļņā, sacīja, ka prezidenta Donalda Trampa jaunā administrācija domā pavisam citādi nekā tās priekšgājēji un vairākkārt atkārto, ka eiropieši izmanto "bezmaksas" aizsardzību, nevis paši domā par savu drošību.

"Labā ziņa ir tā, ka Tramps jau norādījis – tās valstis, kas palielinās savus aizsardzības izdevumus un sasniegs viņa mērķi – saņems ASV atbalstu un palīdzību. Baltijas valstis, Polija, Ziemeļvalstis šajā jomā jau dara daudz un tiecas uz mērķa sasniegšanu. Tomēr, manuprāt, joprojām atvērts ir jautājums par to, vai ASV spēki Eiropā paliks pašreizējā skaitliskā līmenī. Man ir aizdomas, ka ASV varētu pilnībā vai daļēji izvest savus spēkus no Eiropas. Šāda iespēja ir pilnīgi reāla," sacīja eksperts.

Tramps, stājoties amatā, ir izsludinājis muitas nodokļus gan salām, uz kurām neviens nedzīvot, gan saviem vistuvākajiem partneriem – Kanādai un ES. Viņš izteicis arī vēlmi "pirkt" Grenlandi, un aizsardzības ministrs Pīts Hegsets publiski apgalvojis, ka amerikāņu spēki neatradīsies Eiropā mūžīgi. Eksperts norāda, ka viss liecina, ka transatlantiskās attiecības ir apdraudētas: "Jaunā administrācija sper soļus, kādus transatlantiskajās attiecībās mēs nekad neesam redzējuši." Daļēji tas varētu būs skaidrojas ar to, ka jaunā ASV administrācija ļoti nepārprotami dod priekšroku Indoklusā okeāna reģionam, nevis Eiropai, uzskata eksperts.

Pēc Minhenes drošības konferences Londonā un Parīzē notika vairākas steidzamas Eiropas līderu sanāksmes, un bija jūtama līderu "pamošanās". Tika runāts par to, ka Apvienotajai Karalistei un Francijai ir arī kodolieroči, ka tās varētu dalīties ar citām Eiropas valstīm ar šo tā saukto kodoldrošības lietussargu. Taču, salīdzinot ar ASV vai Krieviju, Eiropas valstu kodolspējas ir gandrīz nekādas.

"Eiropa ir bagāts kontinents, un ir daudz jomu, kurās Eiropa varētu spert soli uz priekšu un aizpildīt vakuumu, ja ASV atvilktu savus spēkus. Kodolieroču atturēšana ir pavisam cits jautājums. Apvienotās Karalistes un Francijas kodolieroču arsenāli nav pietiekami, lai atturētu Krieviju, un nav pierādījumu, ka šīs valstis vēlas vai spēj paplašināt kodoldrošības lietussargu, lai aizsargātu savus sabiedrotos. Tādējādi šajā jomā ASV paplašinātā kodolieroču atturēšana nav aizvietojama. Taču tajā pašā laikā ir ierosinājumi, ka dažas Eiropas valstis varētu mēģināt attīstīt savas kodolspējas. Varbūt Polija, iespējams, Ukraina varētu sākt kodolprogrammu, iespējams, Ziemeļvalstis vēlētos sadarboties. Taču, manuprāt, nav piemērota aizstājēja ASV kodolieroču atturēšanai. Ja tas notiktu, tas būtu ļoti nopietns pavērsiens," norāda eksperts.

Apšaubīt NATO vienotību ir Putina galvenais mērķis, norāda eksperts. "Viņš vēlas iedzīt ķīli starp alianses dalībvalstīm. Potenciāla ASV atkāpšanās un ASV klātbūtnes samazināšanās Eiropā palielina Krievijas agresijas iespējamību. Tas ir ļoti satraucošs secinājums, bet, manuprāt, jo mazāk ASV ir Eiropā, jo lielāka ir Krievijas agresijas iespējamība."