Putins nav ieinteresēts īsta pamiera panākšanā ar Ukrainu, uzskata Lietuvas ārlietu ministrs

Intervijā medijam Budris sacīja, ka, spriežot pēc tā, ko redzam no Putina par Eiropas lielākā un nāvējošākā konflikta kopš Otrā pasaules kara izbeigšanu, "viņš nemaz nav ieinteresēts".

"Ne pamierā, ne īstās miera sarunās. Jo vienīgais instruments, ko viņš prot izmantot, ir brutāls spēks, terors un spiediens," norāda Budris.

Intervija ar Lietuvas ārlietu ministrija notika dienā, kad ASV prezidents Donalds Tramps divu stundu telefonsarunā runāja ar Putina. Saruna noslēdzās ar solījumu nekavējoties sākt sarunas par pamieru. Putins gan pēc tam noteica pakāpenisku laika grafiku šim procesam, piebilstot, ka centieni "kopumā ir uz pareizā ceļa".

Tramps joprojām vēlas ar Putinu tikties aci pret aci, lai potenciāli panāktu vienošanos. Lietuvas ārlietu ministrs uzteic ASV centienus panākt pamieru, taču, viņaprāt, varētu būt nepieciešams izdarīt lielāku spiedienu uz Maskavu.

"Ja mēs šobrīd nevarēsim panākt pamieru, tas parāda, ka visi diplomātiskie centieni, ko Trampa administrācija pamatoti šajos mēnešos ir veikusi, bija bez rezultātiem. Un tas nozīmē, ka mums ir jāievieš cits mūsu instrumentu kopums, lai panāktu pamieru un pēc tam mieru. Un šie instrumentu ir spiediens ar papildu sankcijām un papildu atbalstu Ukrainai," norāda Budris.

Tramps gan norādījis, ka pagaidām nav gatavs parakstīt jaunas sankcijas. Vienlaikus republikāņu ASV likumdevējs un tuvs Trampa sabiedrotais Lindsijs Greiems rosinājis noteikt 500 procentu tarifus tām valstīm, kas no Krievijas aizvien iepērk naftu.

Lietuvas ārlietu ministrs piekrīt, ka tieši Krievijas enerģijas eksporta ierobežošana varētu piespiest Maskavu patiesi sākt virzīties uz miera izlīgumu.

"Mums vajadzētu apturēt galvenos ienākumus Krievijas budžetam un galvenos ienākumus viņu kara mašīnai. Un tie ir gāzes, naftas, sašķidrinātās dabasgāzes eksports," teic Budris.

"RadioFreeEurope" atzīmē, ka Eiropas Savienība (ES) pēdējo divu gadu laikā nav spējusi noteikt stingras enerģētikas sankcijas Kremlim, neraugoties uz daudzajām runām par to nepieciešamību. Patiesībā Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes imports no Eiropas pērn faktiski palielinājās salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem.

Ungārija pat paudusi, ka liks veto visām sektorālajām sankcijām pret Krieviju, tādēļ Eiropas Komisija rosinājusi pakāpeniski izņemt Krievijas gāzi no ES tirgus, kas pilnībā stātos spēkā vien 2027. gada beigās.