Ienākumi aug ātrāk nekā mājokļu cenas. Latvijā ģimene deviņu gadu laikā var sakrāt sava īpašuma iegādei
2025. gada sākums iezīmējis strauju aktivitātes kāpumu mājokļu tirgū – gan cenas, gan darījumu skaits pieaug. Saskaņā ar OECD datiem, pašlaik vidēji vienai Latvijas mājsaimniecībai, lai iegādātos 100 m2 mājokli, būtu jāstrādā 9 gadus, visu nopelnīto naudu liekot "zeķē" un neveicot nekādus liekus tēriņus. Turpretī pirms 12 gadiem mājsaimniecībai būtu jāstrādā 9,6 gadi.
Pēdējo divu gadu laikā Latvijas iedzīvotāju ienākumi auguši ievērojami straujāk nekā mājokļu cenas, un ņemot vērā tirgus dinamiku, šī labvēlīgā situācija nebūs mūžīga – šobrīd, iespējams, ir pēdējais, salīdzinoši labvēlīgākais, posms tiem, kas plāno iegādāties īpašumu dzīvošanai vai investīcijām.
"Mājokļu pircēju pārliecības indeksa" dati par jūniju:
- 56 dienas – vidēji tik ilgs laiks bijis nepieciešams, lai pārdotu mājokli par tirgus cenu
- 15% mājokļu pārdoti viena mēneša laikā no sludinājuma publicēšanas brīža
- 15% pārdevēju ir prasījuši tirgus situācijai nesamērīgi augstu cenu
- 1% pircēju piedāvāja augstāku cenu, nekā norādīts sludinājumā
- 20% darījumu Rīgā notikuši ar mājokļiem jaunbūvēs
Pētot citas Eiropas valstis, lai iegādātos 100 m2 mājokli, Somijā vienai mājsaimniecība būtu jāstrādā 6,6 gadus, Lietuvā – 7,5, bet Igaunijā – 10,3, neveicot liekus tēriņus, piemēram, ceļot, ēst restorānos, doties uz koncertiem, bet noguldot visu uzkrāto peļņu īpašuma iegādei. Īrijā un Luksemburgā — pat virs 16 gadiem.
"Dotajā brīdī algu pieaugums pārsniedzis mājokļu cenu kāpuma tempu. Tas ir pozitīvs signāls ne tikai pircējiem, bet arī tirgus stabilitātei kopumā. Tomēr tendences 2025. gada sākumā rāda: cenas sāk atkal kāpt, un pieejamības "logs’ var nebūt uz palikšanu."
Latvijā pēdējos divos gados bijis straujš ienākumu kāpums: vidējā bruto alga no 1 462 eiro 2023. gada 1. ceturksnī pieaugusi līdz 1 757 eiro 2025. gada sākumā, pieaugot par +20%. Savukārt divu istabu dzīvokļu vidējā cena jaunajā projektā pirmreizējā tirgū Rīgas apkaimēs 2025. gadā pirmajā ceturksnī Rīgā bija 2535 eur/m2, kas ir 9% pieaugums salīdzinājumā ar 2023. gada 1. ceturksni. Taču mājokļu cenas šajā laikā augušas daudz mērenāk. Tirgū ir jau manāmas pazīmes, ka turpmāk nekustamo īpašumu cenas varētu augt straujāk, tāpēc iedzīvotāju relatīvā spēja iegādāties īpašumu sāk mazliet elpot pakausī.
Saskaņā ar 2024. gada Eurostat datiem, vidējais vecums, kad Latvijā jaunieši pamet ligzdu jeb vecāku mājas, ir 26,6 gadi, bet 2010. gadā – 28,1. Tas liecina, ka jaunieši ir kļuvuši patstāvīgāki un arvien vairāk jaunieši, aizejot no vecākiem, izvēlās īrēt nevis iegādāties savu pirmo īpašumu. Igaunijā jaunieši jau 22,4 gadu vecumā izvācas no vecāku mājās, bet Lietuvā – 23,6.
Pētījumi rāda: jo agrāk pāris tiek pie sava mājokļa, jo ātrāk viņi kļūst par vecākiem. Pirmais īpašums Latvijā tiek iegūts vidēji 32 gadu vecumā. Ironiski vai nē, bet vidējais mātes vecums pirmajam bērnam Latvijā ir 28,1 gads – brīdis, kad cilvēks bieži vien ir starp īrnieka un īpašnieka statusu. Tāpēc īpašumu pieejamība nav tikai ekonomikas jautājums – tas arī ietekmē valsts demogrāfiju.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
