Karma? Deglava ielā vējš uz veloceliņa būvnieku busiņa uzgāž koku ar visām saknēm
Rīgā, Purvciemā, vietējie priecājas, ka viņiem tiks izbūvēts jauns veloceliņš, tomēr pēc kādas vējainākas dienas cilvēki sākuši bažīties, ka celiņam blakus esošie koki pēc rakšanas darbiem varētu sākt gāzties viens pēc otra.
Koks ar visām saknēm apgāzās stiprajā vējā un uzkrita strādnieku "Mercedes" busiņam. Tobrīd neviens automašīnā neatradās un netika savainots, tādēļ lielākās galvassāpes bija par pamatīgi bojāto braucamrīku un satiksmes ierobežojumiem.
Augusta Deglavā ielā iepretim 51. namam tiek veidots veloceliņš, un, kā saka apkārtnē dzīvojošie, notikušais ir karma. Apskādēts tieši strādnieku auto, jo paši būvnieki apcirtuši kokam saknes, rokot tranšeju.
"Viņi ļoti dziļi tur ieraka. Var redzēt, ka tās saknes tur diezgan atvērtas ir. Līdz ar to tas koks nokrita līdz ar saknēm. (..) Te īstenībā Purvciemā situācija ir tāda, ka ceļi ir ļoti slikti un jāremontē. Doma laba, bet laikam sanāk, ka iela nav remontēta kaut kādus desmit gadus un saknes kokiem jau ir sastrādājušās ar virsmu. Līdz ko kaut ko maina, arī koki paliek nestabili."
Sieviete atzīst, ka šobrīd viņai bail tuvoties konkrētajam ielas posmam, jo, ja nu arī citi koki kādā brīdī gāzīsies. Rīgas domes Ārtelpas un mobilitātes departamentā skaidro, ka veloceliņš tiek būvēts, pamatojoties uz būvprojektu, kas izstrādāts, ievērojot apkārt esošo koku izvietojumu, kā arī darbus uzrauga arborists.
"Šajā vietā, kur izgāzušies koki, bija sasummējušies vairāki apstākļi. Ilglaicīgi, vairākas dienas, bija liels vējš, koka tuvumā tika veidots veloceliņa ierakums, un kokam, kā tik pēc tam konstatēts, bija diezgan virspusēja un vāja sakņu sistēma. Kā arī pēc tam, kad koks bija nogāzies un tika veikta viņa izpēte, konstatēts, ka stumbrs jau vairāk par trešdaļu bija satrupējis – faktiski koks jau bija zaudējis nestspēju. Jāņem vērā, ka tas jau, dabiski augot, bija sasvēries uz vienu pusi. Principā vesels koks droši vien izgāzies nebūtu."
Kā stāsta Dabas muzeja vecākā botāniķe Janta Meža, tiem kokiem, kas ir noliekušies uz vienu pusi, tieši pretējā pusē ir izveidojusies visspēcīgākā sakņu sistēma, lai koks spētu noturēties.
"Arī mūsu laikapstākļi ir ļoti dažādi. Mums ir gan vējš, gan spēcīgi lieti kādreiz vasarā, kas noslogo visu lapu sistēmu, un arī sniegs – nereti gadās, ka sniegs iesnieg jau tad, kad lapas vēl ir kokos. Tam visam vajag pamatīgu balstu. Kas notiek, ja kādā pusē šo balstu mehāniski noņem, piemēram, izrokot tranšeju? Šajā pusē balsta nebūs, un kokam ir liela iespēja, ja attiecīgā pusē iepūš vējš, apgāzties."
Sakņu sistēma dažādiem koku veidiem atšķiras, tomēr jauniem kokiem vairāk nozīme ir mietsaknei, bet vēlāk veidojas sānsaknes, kas veic balsta funkciju. Gar Augusta Deglava ielas veloceliņu visvairāk novērojami tieši bērzi. "Degpunktā" jautāja Jantai Mežai, kā viņai šķiet, vai bērzi sadzīvos ar jauno velo celiņu.
"Tā šoreiz varētu būt laimes spēle. Nav zināms, jo nevar apskatīties, kāda ir sakņu sistēma. Bet bērzam ir salīdzinoši vāja mietsakne, vairāk tam ir balsts uz sānsaknēm. Bedre nav pārāk dziļa, tā kā es pieņemu, ka varbūt viss beigsies labi. Bet nākotnē varbūt šādos pašos gadījumos būtu plānotājiem, kuri plāno veloceliņus vai kādus citus infrastruktūras objektus, pavērtēt sistēmu arī no koku viedokļa. Ja ir iespēja, varbūt vajadzēja to celiņu, drusciņ palīkumot un ieveidot drusku tālāk no kokiem."
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
