Mežacūku ģimene Jelgavā – videonovērošanas kameras iemūžina zāliena iznīcinātājus

Novembra vidū ap pulksten 3 naktī pilsētas videonovērošanas kameras Loka maģistrālē fiksēja neparastus vēlīnos vakariņotājus – kuplu mežacūku ģimeni, kas, meklējot gardumus, naski uzirdināja zālienu. Spriežot pēc novērojumiem, viesi šeit jutās kā mājās, jo turpina atgriezties. Pēc mežacūku viesošanās ir sakopts gājēju celiņš un brauktuves mala.

Ņemot vērā to, ka meža zvēri līdz ziemas sasalumam vēl aktīvi meklē barību, pilnvērtīgu zāliena atjaunošanu iestāde "Pilsētsaimniecība" plāno pavasarī, cerot, ka līdz tam laikam mežacūku ģimene būs atradusi kādu citu saistošāku vietu ārpus pilsētas robežas.

Būtiski ņemt vērā, ka zvēri ir gudri un, ja nejauši ieklīduši pilsētā, paši atrod ceļu uz savu mājvietu mežu. Tāpat zvēri paši prot parūpēties par barību, tāpēc tos nedrīkst barot. Tieši viegli pieejama barība pilsētā ir viens no iemesliem, kāpēc dzīvnieki no savas ierastās vides nonāk pilsētā.

Iedzīvotājiem jāapzinās, ka, pamanot meža zvēru pilsētā, tam nevajadzētu tuvoties un barot. Gadījumos, kad dzīvnieks izrāda agresiju vai ir nokļuvis bezpalīdzīgā stāvoklī, iedzīvotāji aicināti ziņot Jelgavas pašvaldības operatīvās informācijas centram, zvanot 8787.

Savulaik Olainē mežacūka kļuva par vietējo sensāciju, jo nebaidījās un pat ļāvās, lai to paglauda.

"Pārmērīgas tuvošanās mēģinājumi savvaļas dzīvniekiem ir bīstami, jo cilvēka uzmācība dzīvniekam var tikt uztverta kā draudi," brīdina Rīgas zoodārza pārstāvis Māris Lielkalns.

Arī veterinārārsts Jānis Beinerts saka: "Mēs esam varbūt saskatījušies jūtūbā, ka tur ir draudzīgi šādi vai tādi tie zvēri, bet meža zvērs vienmēr ir meža zvērs. Tas tāds arī paliek. Tie stāsti, ka kāds ir pieradinājis lapsu vai vilku, vai vēl kaut ko – es neesmu redzējis nevienu no šiem stāstiem ar laimīgām beigām."

Par to, ka meža dzīvnieki cilvēku neuztver kā draudu, šajā vasarā pierādīja kāda lapsu ģimene Jēkabpilī, kas savu mājvietu izvēlējās tuvu kokapstrādes uzņēmumam, un mazie lapsēni droši staigāja pa teritoriju.

Skaidrojot lapsas alas atrašanos ceha tuvumā,  Līgatnes dabas taku izglītības un komunikācijas daļas pārstāve Eva Ezeraša teic, ka lapsa apmetas pilsētas un ciemos – vietās, kur ir daudz atkritumu, komposta un arī mājdzīvnieku barības.

"Tas ir vilinoši īpaši tad, ja dabā barības kļūst mazāk, piemēram, sausuma laikā vai ilgstošu plūdu rezultātā," teic Līgatnes dabas taku pārstāve. Vienlaikus būtisks faktors ir arī dabisko dzīvesvietu sarukšana. Meži tiek izcirsti un lapsas sāk vairāk pielāgoties cilvēka tuvumam.

Speciālisti aicina neiejaukties dabā, un netraucēt lapsēnus, ja tie izskatās veseli, neapdraud sevi vai citus. Tie nav jābaro.

"Nepievērst lieku uzmanību. Ja lapsēns nāk klāt — nečubināt, neņemt rokās. Tas var būt bīstami gan dzīvniekam, gan cilvēkam," teic Ezeraša, un arī aicina neatstāt vaļējas atkritumu tvertnes, neatstāt pārtiku dzīvniekam pieejamā vietā. Lapsu no pārliekas ziņkārības un tuvošanās cilvēkam var atturēt, uzliekot kustību sensorus vai gaismas.