Brisele pret veto: ES meklē veidus, kā lēmumu pieņemšanā apiet Ungāriju un Slovākiju

Šomēnes notikušajā Eiropas līderu samitā Briselē ES pirmo reizi plašā mērogā izmantoja risinājumu, kas vēl pirms dažiem mēnešiem šķita neiedomājams – kopīga parāda emisiju bez visu dalībvalstu vienprātības, lai nodrošinātu Ukrainai finansējumu kara apstākļos.

Izmantojot tā dēvēto "pastiprinātās sadarbības" principu, ES piesaistīja 90 miljardus eiro Ukrainas atbalstam 2026. un 2027. gadam, vienošanos noslēdzot bez Ungārijas, Slovākijas un Čehijas līdzdalības. Tas ļāva apiet vienprātības prasību un iezīmēja jaunu tendenci – "gribošās koalīcijas" veidošanu ES ietvaros.

Apzināta veto apiešana

Eksperti norāda, ka Brisele arvien mērķtiecīgāk strukturē savus priekšlikumus tā, lai tie neprasītu visu dalībvalstu piekrišanu.

"Mēs redzam skaidru ES vadības apņemšanos apiet iespējamos veto no Ungārijas un Slovākijas puses un virzīt būtiskus lēmumus uz kvalificētā balsu vairākuma pamata," "Euronews" sacīja Vācijas Māršala fonda reģionālais direktors Dāniels Hegedīšs.

Vienlaikus viņš brīdina, ka šāda pieeja nav droša: "Es nedomāju, ka tas ir juridiski vai politiski necauršaujams risinājums."

Saskaņā ar Londonas Universitātes koledžas pasniedzēja Mihala Ovadeka apkopotajiem datiem, kopš 2011. gada ES dalībvalstis kopumā izmantojušas 46 veto 38 jautājumos. Ungārija ar 19 veto ir absolūta līdere. Ungārija īpaši bieži bloķējusi kopīgus ES ārpolitikas paziņojumus, finansējumu Ukrainai un Ukrainas pievienošanās ES sarunu virzību. Rezultātā vairāki ES paziņojumi par atbalstu Ukrainai izdoti ES-26 vārdā, bez Ungārijas līdzdalības.

Viens no jaunākajiem mēģinājumiem apiet Ungārijas un Slovākijas iebildumus bija "REPowerEU" ceļvedis, kura mērķis ir līdz 2027. gadam pilnībā atteikties no Krievijas fosilā kurināmā importa.

Lai gan pats ceļvedis nav juridiski saistošs, konkrētie likumdošanas akti par naftas un gāzes importa samazināšanu tiks pieņemti ar kvalificēto balsu vairākumu, tādējādi Budapeštai un Bratislavai būs pienākums atteikties no Krievijas gāzes pret savu gribu. Abas valstis jau paziņojušas, ka vērsīsies ES Tiesā, lai apstrīdētu šos lēmumus.

"Gribošā koalīcija" kā nākotnes modelis?

Avoti Eiropas Komisijā "Euronews" atklāj, ka tiek apsvērta arī "gribošās koalīcijas" pieeja – līdzīgi kā Šengenas zonā –, kur valstis, kas vēlas virzīties uz priekšu, to dara bez vilcinātājiem.

Šo modeli atbalstījis arī bijušais ECB vadītājs Mario Dragi, nosaucot to par "pragmatisku federālismu".

Arī SVF vadītāja Kristalina Georgijeva uzskata, ka šāds formāts ir noderīgs, ja vienprātību nav iespējams panākt labā ticībā.

Tomēr eksperti brīdina – pārmērīga veto apiešana var radīt pretēju efektu.

"Veto tiesības ir pēdējā aizsardzības līnija vitālām nacionālajām interesēm," uzsver Latmans, piebilstot, ka katrs šāds apiešanas gadījums rada jaunus sistēmiskus riskus.

Arī Hegedīšs norāda, ka juridiskās sekas var atgriezties vēlāk: "Tiesas spriedumu var gaidīt pēc 18–24 mēnešiem. Tas ir ilgtermiņa risks – problēma tiek vienkārši atlikta."