Vai autisms patiešām biežāk skar zēnus? Jauns pētījums liek domāt citādi
Liela mēroga pētījums rāda, ka meitenes tikpat bieži var būt ar autiskā spektra traucējumiem kā zēni, tomēr bērnībā viņām šī diagnoze tiek noteikta krietni retāk. Savukārt līdz 20 gadu vecumam autismu diagnosticēto sieviešu un vīriešu īpatsvars kļūst gandrīz vienāds, apšaubot ilgstošo pieņēmumu, ka autisms daudz biežāk sastopams vīriešu vidū, raksta "The Guardian".
Pētījumu vadīja Karolinskas institūts Zviedrijā, analizējot autisma diagnožu datus cilvēkiem, kas dzimuši Zviedrijā laika posmā no 1985. līdz 2020. gadam. No 2,7 miljoniem izsekoto personu 2,8% autisms tika diagnosticēts vecumā no diviem līdz 37 gadiem.
"Mūsu secinājumi liecina, ka dzimumu atšķirības autisma izplatībā ir daudz mazākas, nekā iepriekš uzskatīts, jo sievietēm un meitenēm autisms bieži netiek diagnosticēts vai tiek atklāts vēlāk," norāda pētījuma galvenā autore doktore Karolīna Faifa.
Zēniem diagnoze – agrāk un biežāk
Pētījumā konstatēts, ka bērnībā zēniem autisms tiek diagnosticēts vidēji gandrīz trīs gadus agrāk nekā meitenēm. Vidējais diagnozes vecums meitenēm bija 15,9 gadi, bet zēniem – 13,1 gads.
Turklāt līdz 10 gadu vecumam zēniem autisms tika diagnosticēts trīs līdz četras reizes biežāk nekā meitenēm. Taču pusaudžu gados meitenes šo atšķirību "panāk", jo šajā vecumā diagnožu skaits strauji pieaug.
"Šie novērojumi uzsver nepieciešamību izpētīt, kāpēc sievietes diagnozi saņem vēlāk nekā vīrieši," secina pētījuma autori.
Dzimumu plaisa ar vecumu samazinās
Pētījums, kas publicēts medicīnas žurnālā BMJ, rāda, ka pēdējo 30 gadu laikā dzimumu atšķirības diagnožu skaitā bērniem līdz 10 gadu vecumam ir saglabājušās samērā nemainīgas, taču vecākās vecuma grupās tās strauji samazinās.
"Dati liecina, ka vīriešu un sieviešu attiecība autiskā spektra traucējumu diagnozēs samazinās gan laika gaitā, gan līdz ar pieaugošu diagnozes vecumu," norāda pētījuma autori.
Viņi piebilst, ka pieaugušo vecumā Zviedrijā šī atšķirība var pat vairs nebūt statistiski nozīmīga.
Problēma – sistēmiskie aizspriedumi
Pacientu tiesību aizstāve Anna Kerija, komentējot pētījumu BMJ redakcijas slejā, uzsver, ka rezultāti apstiprina pieņēmumu par sistēmiskiem aizspriedumiem diagnostikā, nevis reālu saslimstības atšķirību.
"Šie aizspriedumi nozīmē, ka meitenei, kurai vēlāk tiks diagnosticēts autisms, ir mazāk nekā trešdaļas iespēja saņemt diagnozi līdz 10 gadu vecumam," raksta Kerija.
Viņa norāda, ka daudzas sievietes ar autismu ilgstoši tiek kļūdaini diagnosticētas ar garastāvokļa vai personības traucējumiem, jo viņu autisms netiek atpazīts.
Reaģējot uz pētījuma secinājumiem, autisma atbalsta organizācijas uzsver nepieciešamību lauzt dzimumu stereotipus. "Dzimumam nekad nevajadzētu būt šķērslim autisma diagnozes noteikšanai un nepieciešamā atbalsta saņemšanai," saka doktore Džūdita Brauna, "Lielbritānijas National Autistic Society" pētījumu vadītāja.
Viņa uzsver, ka sievietes un meitenes biežāk "maskē" autisma pazīmes, kas apgrūtina to atpazīšanu, un tas var novest pie trauksmes, depresijas un citām garīgās veselības problēmām.
Arī organizācijas "Ambitious about Autism" vadītāja Jolanta Lasota norāda: "Meitenes ar autismu pārāk ilgi ir palikušas nepamanītas. Tas nozīmē, ka viņas nav saņēmušas būtisku atbalstu un dažos gadījumos nonākušas līdz nopietnai garīgās veselības krīzei."
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
