Zinātnieki pārliecināti – ja alkohols tiktu izgudrots šodien, tas, visticamāk, būtu aizliegts

"Visi zinātniskie pētījumi rāda vienu – jo mazāk alkohola, jo labāka veselība," uzsver Robertsons. Viņaprāt, ja alkohols tiktu vērtēts pēc mūsdienu standartiem, tas tiktu vai nu aizliegts, vai atļauts lietot ārkārtīgi reti – simboliski, piemēram, reizi gadā.

Alkohols kā kultūras sastāvdaļa – bet ar augstu cenu

Zinātnieks atzīst, ka alkohols daudzās valstīs ir dziļi iesakņojies kultūrā un tradīcijās. "Es esmu īrs." Alkohols ir daļa no nacionālās identitātes. Es nedomāju, ka tas jebkad pilnībā izzudīs – un, iespējams, tam arī nevajag izzust," viņš saka. Taču vienlaikus Roberts­ons brīdina par sekām, ko alkohola lietošana rada veselībai, ja tā nav mērena un apzināta.

Pēc viņa teiktā, alkohola ietekme uz organismu var būt "katastrofāla" – tas ietekmē ne tikai aknas un sirds un asinsvadu sistēmu, bet arī zarnu darbību, hormonālo līdzsvaru un pat psihisko veselību.

"Sociālais lubrikants"

Sabiedrībā joprojām bieži izskan arguments, ka alkohols kalpo kā tā sauktais "sociālais lubrikants", kas palīdz cilvēkiem atslābināties un komunicēt. Tomēr Roberts­ons šo uzskatu apšauba.

"Ja esi kopā ar pareizajiem cilvēkiem, tev nav nepieciešams nekas, lai apslāpētu sajūtas," uzsver zinātnieks. Kā piemēru viņš min nesenas vakariņas Viļņā, kur kopā ar draugu alkohola vietā dzēra ūdeni ar citronu un baudīja sarunas un ēdienu. "Mūsu sociālais lubrikants bija citronūdens," viņš ironizē.

Veselīgākas attiecības ar alkoholu

Dr. Kolins Roberts­ons uzskata, ka galvenais izaicinājums mūsdienu sabiedrībai nav pilnīga atteikšanās no alkohola, bet gan nobriedušāka attieksme pret tā lietošanu. Tas nozīmē apzināties alkohola ietekmi uz veselību, nelietot to kā emocionālu atbalsta mehānismu un nepārvērtēt tā nozīmi sociālajās situācijās.

"Ja mēs iemācītos baudīt cilvēku sabiedrību, sarunas un ēdienu bez alkohola, mūsu veselība – gan fiziskā, gan psihiskā – no tā tikai iegūtu," secina zinātnieks.