Izlūkdienestu vērtējumā pat pilnīga Doneckas apgabala atdošana neapmierinātu Kremli – pēc tam sekotu jaunas prasības.
Prasības pārsniedz teritoriju jautājumu
ISW uzsver, ka Putins kopš kara sākuma publiski paudis plašākas ambīcijas:
- Ukrainas atteikšanās no dalības NATO;
- būtiski ierobežota Ukrainas armija;
- prokrieviskas valdības izveide Kijivā;
- Eiropas drošības arhitektūras pārveide par labu Maskavai.
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs intervijā Saūda Arābijas televīzijai "Al-Arabiya" atkārtoti uzsvēra prasību atzīt Luhanskas, Doneckas, Zaporižjas un Hersonas apgabalu aneksiju.
Lavrovs arī apgalvoja, ka Ukrainas valdība kopš 2014. gada esot galvenais šķērslis mieram, vainojot Eiropas Savienību Minskas vienošanos neveiksmē.
Vienlaikus viņš norādīja, ka jebkurai nākamajai Ukrainas valdībai jābūt "draudzīgai" Krievijai, kas, pēc analītiķu domām, nozīmē tiešu ietekmi uz Kijivas politiku.
Ekonomika pagaidām iztur, bet riski pieaug
Rietumu izlūkdienesti uzskata, ka Putina nevēlēšanās piekāpties saistīta ar pārliecību – Krievijas ekonomika spēj uzturēt ilgstošu karu.
Lai gan sankcijas un augstās aizņemšanās izmaksas ierobežo piekļuvi kapitālam, Kremlis pagaidām uzskata, ka situāciju var kontrolēt.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Tomēr parādās satraucoši signāli:
- naftas un gāzes ieņēmumi 2025. gadā sasnieguši zemāko līmeni piecu gadu laikā;
- naftas ieguves urbumu skaits samazinājies;
- sagaidāms, ka 2026. gadā ieņēmumi no energoresursiem kritīsies vēl par aptuveni 30%;
- pieaug militārie izdevumi un darbaspēka trūkums.
ISW vērtē, ka 2026. gadā Kremlim nāksies pieņemt sarežģītus ekonomiskus lēmumus. Tādēļ Maskava, iespējams, cenšas panākt Ukrainas un Rietumu piekāpšanos jau tagad.
Maskava cenšas vilināt ASV ar ekonomiskiem darījumiem
Ziņojumā norādīts, ka Krievija pēdējā gada laikā aktīvi virzījusi sarunas ar ASV par sankciju atvieglojumiem un divpusējiem ekonomiskiem projektiem.
Krievijas Tiešo investīciju fonda vadītājs Kirils Dmitrijevs apgalvojis, ka sankcijas kaitē arī ASV uzņēmumiem.
Savukārt Kremļa preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs aicinājis "atdzīvināt" ekonomiskās attiecības ar Vašingtonu.
Analītiķi uzskata, ka Maskava mēģina nodalīt ekonomiskās sarunas no kara jautājuma, lai iegūtu piekāpšanos miera pārrunās.
Ukraina būtiski palielinājusi militāro ražošanu
Tikmēr Ukraina turpina stiprināt savu aizsardzības industriju.
Ukrainas aizsardzības ministra padomniece Hanna Gvozdjara paziņojusi, ka kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma ražošana palielinājusies 50 reizes, sasniedzot aptuveni 50 miljardu dolāru apjomu.
Šobrīd vairāk nekā puse Ukrainas armijas vajadzību tiek segta ar vietējo ražošanu.
Papildu atbalstu turpina sniegt Rietumvalstis. Piemēram, Zviedrija paziņojusi par jaunu militārās palīdzības paketi aptuveni 1,4 miljardu dolāru apmērā, tostarp pretgaisa aizsardzības sistēmām un munīciju.
