Politiskā situācija pasaulē šobrīd ir tik kritiska, ka cilvēkiem vajag terapiju

Tā kā trauksme par politiku sasniedz jaunus augstumus un krīzes nepārtraukti mirgo mūsu ekrānos, garīgās veselības speciālisti saka, ka viņu praksēs pieaug pacientu skaits, kuri ir nomākti par ziņām no Vašingtonas un citurienes.

"Šī ir pirmā reize, kad redzam cilvēkus, kuri uzsāk terapiju tieši politiskās trauksmes dēļ," saka Veronika Kālkinsa, Kalifornijā bāzētā "Pacific Mind Health" klīniskā direktore. Viņa stāsta, ka pieplūdums sākās pēc Donalda Trampa otrās inaugurācijas, kad liberāli noskaņoti pacienti baidījās no nākotnes. Taču citi terapeiti norāda, ka arī konservatīvi noskaņoti cilvēki arvien biežāk vēršas pēc palīdzības politiska izmisuma dēļ. Politiskā trauksme šķiet abu politisko nometņu problēma.

Sabiedriskās domas aptaujas to apstiprina: 65 procenti amerikāņu pagājušajā gadā atzina, ka politika ir būtisks stresa avots viņu dzīvēs, liecina Amerikas Psihologu asociācijas aptauja. Patiesībā galvenais stresa cēlonis bija bažas par valsts nākotni — 76 procenti respondentu to minēja biežāk nekā ekonomiku, darbu vai naudu.

Terapeiti saka, ka šie rādītāji bieži bijuši augsti, taču salīdzinoši nesen šādas izjūtas sākušas cilvēkus reāli vest uz terapiju. To veicinājusi gan mazāka stigmatizācija ap garīgās veselības aprūpi, gan sajūta, ka daudzi sasnieguši robežu.

Rezultātā terapeiti pielāgojas, un daži pat specializējas šajā jomā. Kālkinsa stāsta, ka viņas praksē tieši viņai uztic klientus ar politisko trauksmi, analizējot arī to, kā politika ietekmē citus cilvēka dzīves stresa faktorus. Citi uzskata, ka politiskā trauksme kļuvusi tik izplatīta, ka katram terapeitam jāiemācās ar to strādāt.

Sabiedrība ir tik polarizēta, bet ziņas un politika kļuvušas tik nepārtraukti klātesošas un personiskas, ka milzīga daļa cilvēku jūtas emocionāli izsmelti un nobijušies. Tik ļoti, ka viņiem nepieciešama psihoterapeita palīdzība.

"Tas sakņojas kontroles trūkumā vai bezpalīdzības sajūtā — ka tas viss notiek, bet es nespēju ietekmēt iznākumu," saka Kālkinsa. "Lai ko es darītu, nekas nepalīdzēs."

Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc cilvēki izjūt arvien lielāku trauksmi par politiku, ir tas, ka tā kļuvusi ļoti personiska. Politiskās debates kļūst daudz asākas, kad tās skar cilvēka identitāti.

Bostonas ģimenes terapeits Alans Džeikobsons, kurš tagad gandrīz tikai strādā ar klientiem, kuru emocionālās grūtības saistītas ar politiku, norāda, ka daudzi politiku uztver kā morāles jautājumu. Ja likmes šķiet tik augstas un polarizācija ir tik spēcīga, personiskie konflikti kļūst neizbēgami, radot izolāciju un vēl lielāku trauksmi.

"Galvenais vārds šeit ir bailes," saka Džeikobsons. "Un, kad mēs baidāmies, visas emocijas kļūst daudz intensīvākas."