Mēdz skaļi runāt pats ar sevi? Psihologi skaidro, kāpēc tas nav neparasti un var nākt par labu

Psihologi norāda, ka daudzi cilvēki ikdienā pieķer sevi skaļi izsakām īsas frāzes, piemēram, meklējot atslēgas, gatavojot ēdienu vai plānojot dienas darbus. Izrādās, šāds ieradums var būt noderīgs arī smadzenēm.

Speciālisti skaidro, ka šāda uzvedība sākas jau bērnībā. Spēlējoties vai mācoties bērni bieži komentē savas darbības, kas palīdz plānot nākamos soļus un kontrolēt uzvedību.

Pieaugot šis process lielākoties kļūst par iekšēju dialogu, tomēr nepazūd pavisam. Stresa, noguruma vai sarežģītu uzdevumu laikā daudzi cilvēki atkal sāk domāt skaļi.

Emociju nosaukšana var palīdzēt tās kontrolēt

Pētnieki jau ilgstoši analizē, kā emociju nosaukšana ietekmē smadzeņu darbību.

Pētījumi liecina, ka savu sajūtu izteikšana vārdos var palīdzēt tās vieglāk regulēt. Smadzeņu attēldiagnostikas pētījumos novērots, ka emociju verbalizēšana samazina to smadzeņu reģionu aktivitāti, kuri saistīti ar spēcīgām emocionālām reakcijām, vienlaikus aktivizējot zonas, kas atbild par analīzi un uzvedības kontroli.

Tas var palīdzēt uz situāciju paskatīties mierīgāk un objektīvāk.

Kāpēc visbiežāk ar sevi runājam vienatnē?

Braucot automašīnā, pastaigājoties, ejot dušā vai gatavojot ēdienu, daudzi cilvēki spontāni sāk sarunāties ar sevi.

Eksperti skaidro, ka tas nav nejauši.

Šādās situācijās uzmanība nav pilnībā pievērsta citiem cilvēkiem vai ekrāniem, tāpēc smadzenēm ir vairāk iespēju brīvi apstrādāt domas. Nereti tieši tad izdodas atrast risinājumu problēmai, kas iepriekš šķitusi sarežģīta.

Vislielākais ieguvums esot tad, ja šāds dialogs palīdz nosaukt emocijas, izveidot rīcības plānu vai sagatavoties svarīgai sarunai.

Cilvēki ar sevi runā biežāk, nekā domā

2025. gadā žurnālā "Scientific Reports" publicētā pētījumā, kurā piedalījās vairāk nekā 200 cilvēku, secināts, ka lielākā daļa ikdienā izmanto sarunāšanos ar sevi.

Īpaši noderīga izrādījusies tā dēvētā distancētā sarunāšanās ar sevi, piemēram, uzrunājot sevi vārdā.

Pētnieki norāda, ka šādam iekšējam dialogam var būt vairākas funkcijas:

• palīdz strukturēt domas;
• mazina emocionālo spriedzi;
• ļauj sagatavoties sarunām vai svarīgu lēmumu pieņemšanai;
• palīdz risināt problēmas;
• uzlabo koncentrēšanos.

Kad tas var liecināt par problēmām?

Speciālisti uzsver, ka pati sarunāšanās ar sevi nav iemesls satraukumam.

Arī "Cleveland Clinic" eksperti norāda, ka tā ir izplatīta un dabiska uzvedība, īpaši tad, ja cilvēks apzinās, ka runā pats ar sevi.

Bažas var rasties vienīgi tad, ja šī uzvedība saistīta ar halucinācijām vai cilvēkam šķiet, ka viņš reaģē uz ārējām balsīm.

Pārējos gadījumos īsi komentāri vai sarunas ar sevi ikdienas situācijās tiek uzskatīti par normālu smadzeņu darbības sastāvdaļu.