Vēža profilakse: mudina laikus pārbaudīt veselību, taču trūkst ārstu

"Mēs pat tagad samazinām pacientu uzņemšanu, jo nevaram viņus izoperēt vienkārši," atzina ārsts Jānis Eglītis.

Zemo algu dēļ no darba aizgājis pārāk daudz operāciju un narkozes māsu. Tas esot nobremzējis tempu, ar kuru līdz šim ārstēti vēža pacienti. Šī problēmsituācija vēl vairāk sasāpējusi tagad, atvaļinājumu laikā.

"Mums ir operāciju galdi, ir instrumenti, ir viss pārējais, bet nav šo cilvēku, kas mums ir vitāli vajadzīgi, lai palīdzētu operācijās. Tur gan sanāk, ka ir diezgan lielas dīkstāves, un tas nav, manuprāt, labi," vērtēja Eglītis, Latvijas Onkologu asociācijas prezidents
.

Veselības ministre Anda Čakša apzinās, ka medicīniskā personāla nepietiekošais skaits ir visās Latvijas slimnīcās, taču nezina, vai izdosies paaugstināt algas par 30 līdz 40%, kas motivētu speciālistu piesaisti.

"Lai atrisinātu lielākās problēmas, kas pašreiz ir sistēmā, mums būtu vajadzīgi no 70 līdz 100 miljoniem eiro. Šobrīd ir solījums par 35 miljoniem, ar ko mēs varēsim atrisināt konkrētas sfēras, tādēļ manu prioritāšu lokā ir onkoloģija, māte un bērns," teica Čakša.

Taču onkoloģisko pacientu ārstēšanā gadiem ilgi neatrisināta ir arī rindu problēma. Uz tālākiem izmeklējumiem un ārstēšanu ar vēzi sasirgušajiem ir jāgaida no diviem līdz sešiem mēnešiem. Pacientu organizācijas par absurdu uzskata situāciju, kad saslimt gada sākumā ir izdevīgāk, jo tad vēl būs pieejamas valsts atmaksāto izmeklējumu kvotas, bet rudenī – vairs nē.

"Tas izmeklējumu daudzums būtu vajadzīgs krietni lielāks, bet kvotas tam nav palielinātas pēdējos piecus septiņus gadus, kaut gan pacientu skaits mums ir pieaudzis par 30%," minēja Eglītis.

Nacionālais veselības dienests (NVD) sola uzlabojumus no 1. oktobra. Tad tikšot ieviesta divu rindu sistēma. Prioritāri – onkoloģiskie pacienti, bet otrā rindā uz valsts apmaksātiem izmeklējumiem būs visi pārējie.

"Dotajā brīdī jums ir taisnība, viņi netiek tik ātri klāt tam izmeklējumam kā vajadzētu, bet kā onkoloģiskiem pacientiem no 1. oktobra viņiem vairs nebūs tik lielas finansiālās barjeras. Mēs radīsim viņiem pieeju piekļūt šiem izmeklējumiem ātrāk. Tas pašreiz tiek risināts," stāstīja NVD vadītāja Daina Mūrmane-Umbraško.

Lai arī patlaban ir būtiskas problēmas ar medpersonāla trūkumu un garajām rindām uz padziļinātiem izmeklējumiem, trešdien NVD sācis informatīvu kampaņu, kurā aicina noteiktas vecuma grupas cilvēkus izmantot iespēju bez maksas pie ģimenes ārsta pārbaudīties uz krūts, dzemdes kakla un zarnu vēzi.

Dati rāda, ka tieši zarnu vēzis ir Latvijā ielaistākā onkoloģiskā forma, jo 61% gadījumu cilvēki novēloti veikuši profilaktisko pārbaudi. Veselības dienests un onkologi akcentē, – nav jāsajūt pirmās sāpes vai onkoloģiskie simptomi. Svarīgi ir katram reizi gadā – drošs paliek drošs – pārbaudīties.

"Šī skrīninga programma līdz šim nav īpaši labi funkcionējusi, atsaucība ir tikai 40%, lai gan nepieciešamība būtu vismaz 70%," vērtēja Eglītis.

Zarnu vēža skrīningu valsts reizi gadā apmaksā visiem iedzīvotājiem vecumā no 50 līdz 74 gadiem, bezmaksas skrīnings uz krūts vēzi ir 50 līdz 69 gadus vecām sievietēm, bet dzemdes kakla vēža pārbaudes ir par brīvu sievietēm vecumā no 25 līdz 70 gadiem.

Video